Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Skolotājs. Gaisma. Pastāvēšana

Sarmīte Feldmane
23:54
23.03.2023
20

Par skolu tīkla sakārtošanu tiek runāts un spriests daudz. Viedokļi dažādi, un tiek uzsvērta gan mazo skolu neatsveramā loma vietas identitātes saglabāšanā un attīstībā, gan nelietderīga valsts līdzekļu tērēšana. Un abām pusēm taisnība.

Vairākkārt dažādās diskusijās    pagastu iedzīvotāji mēģina aizstāvēt savas skolas pastāvēšanu. Allaž arī tiek piebilsts jautājums, kas notiks ar ēku. Diemžēl visbiežāk par vietējās skolas kā izglītības iestādes pastāvēšanu satraukti ir pedagogi un bērnu vecāki. Pārējo pagasta sabiedrību tās nākotne tik ļoti neuztrauc. Jā, protams, slikti, ka skolas nebūs. Kas ar to tiks zaudēts, kā pietrūks lielākajai daļai vietējās sabiedrības? Atbilde neizskan. Tas diemžēl neliecina par skolas, kā senos laikos teica, gara gaismas nesējas nozīmību. Un nav taču tā, ka šais­laikos izglītība nebūtu vērtība, kuru ikviens vēlētos nodrošināt nākamajām paaudzēm.

Daudz runāts par skolotāja darba prestižu. Vai tas atkarīgs tikai no tā, cik atalgota ir šī profesija? Noteikti nē. Prestižu veido vispirms jau katrs pats. Cik cienīts katrs mazās skolas skolotājs ir savā pagastā, kā viņš iesaistās sabiedrības dzīvē, vai ir tās aktivizētājs. Pagasta sabiedrība nav tikai tie, kuru bērni mācās skolā, bet gan tie, kuri te dzīvo. Jārēķinās arī ar skolas bijušajiem absolventiem, kuri savas izglītības iestādes vārdu un pedagogus vai nu slavē, vai peļ.

Ja pagastā dzīvo kaut vai nepilns tūkstotis iedzīvotāju, bet uz diskusiju par skolas nākotni neatnāk pat 20, rodas jautājums par mācību iestādes aktualitāti, nozīmīgumu. Un cik skolotāju piedalās publiskās sarunās par kāda pagasta attīstību? Labi, ja daži.

Bieži vien tiek ironizēts par vīzijām, uzdrošināšanos meklēt jaunas pieejas, tās jau saknē noliedzot. Bet kurš gan cits, ja ne skolotāji ir tie, kam jāmeklē jaunais, jāieinteresē bērni ne tikai par kārtējo mācību vielu, bet arī vecāki, sabiedrība jāpārliecina, ka skola pagastā ir vērtība. Ne jau vārdos, ne jau atsaucoties uz 19.gadsimtu, bet rādot to šodien. Lai patiesi pagasta iedzīvotāji aizstāvētu savu mazo skolu, sauktu to par gaismas pili, viņiem jābūt pārliecībai, kāpēc to darīt. Ne balstoties uz emocijām, bet domājot racionāli. Ja novadnieki redzēs un sapratīs, ka tad, ja pagastā nebūs skolas, nebūs arī vēl tā un tā, neatgriezeniski pazaudēs vēl kaut ko, viņi prasīs no skolas kolektīva rīcību, atbalstīs, izdomās, ko varētu darīt, lai pagasta skaistā, lielā ēka nepaliek tukša. Un tad jau tā ir kopienas, nevis vien pārdesmit cilvēku balss.

Tas kopumā ir stāsts par skolotāja vietu vietējā kopienā, līdzdarbošanos, tās bagātināšanu. Tas ir ļoti nozīmīgi īpaši tagad, kad dažādos formātos runā par identitātes saglabāšanu, izglītības nišas meklēšanu. Pastāvēs, kas pārmainīsies – ne jau spēlējoties ar vārdiem, teicis Rainis. Cik un ko gatavi gaismas nesēji – skolotāji – dot sabiedrībai, vai palīdzēt atvērt durvis ne tikai skolēniem, arī pieaugušajiem, pilnveidojot viņu zināšanas? Vai nākotnē skolas nav tās, kurām jākļūst par kopienu centriem, nevis tikai obligātās izglītības iegūšanas vietām? Atbilde un reizē arī sava vieta pagastā jārod pašiem skolotājiem. Parunāšanās par to, cik viss    slikti, neko neatrisinās, ir jādara. Vispirms jau skolai jāuzklausa pagasta sabiedrība, ne tikai skolas bērnu vecāki. Var nākties dzirdēt arī ne tik glaimojošus vārdus. Protams, var no tā izvairīties un gaidīt, kad    skolu  slēdz. Katram taču skaidrs, ka bērni bez izglītības nepaliks, vecāki vai pašvaldība nodrošinās, lai viņi nokļūtu izglītības iestādē.

(Pārdomas radušās no iedzīvotāju sanāksmēs, diskusijās par pagastu, skolu šodienu un nākotni dzirdētā).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
17

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
29
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi