Šodien sākas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām. Vaicājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andrim Runcim prognozes par šīm īpašajām vēlēšanām, kurās pilsoņi balsos par jaunām pašvaldībām – jaunizveidoto novadu domēm.
A. Runcis uzskata: “Šīs pašvaldību vēlēšanas atšķirsies no visām iepriekšējām, pirmām kārtām, jau tādēļ, ka ir izveidoti novadi. Tas principiāli mainīs vēlētāju uzvedību. Līdz šim vēlētājs balsoja par “savējiem” – par sava pagasta cilvēkiem, ko labi pazina. Tagad, kad izveidoti novadi, no kuriem daļa ir lieli, daudziem vēlētājiem nāksies balsot par mazpazīstamiem kandidātiem. Tas ir tādā gadījumā, ja sarakstos nebūs iekļauti cilvēki no konkrētajiem pagastiem. Jautājums, kā vēlētāji balsos par nezināmajiem kandidātiem. Pieļauju, ka dažviet var būt negaidīti rezultāti.”
Arī A. Freimanis vērtē, ka situācija ir unikāla novadu izveidošanās dēļ. Jaunās pašvaldības ir plašākas nekā līdz šim bija pagasti, turklāt novados, kuros vairāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, nevarēs kandidēt vēlētāju apvienības, būs jābalso par partiju listēm.
Tomēr A. Freimanis uzsver, ka “laimes lāču” stratēģija, piedāvājot kandidātus no citiem novadiem, kuri varētu solīt brīnumus, neizdosies. Sociologs uzskata, ka partiju listēs būs iekļauti vietējie iedzīvotāji. Tikai šoreiz tie, kuri līdz šim startējuši vēlētāju apvienībās, būs iesaistījušies partiju sarakstos. A. Freimanis gan skaidro: “Cilvēka piederība partijai pašvaldību vēlēšanās nav izšķirošā. Personību nozīme pašvaldību vēlēšanās līdz šim bijusi daudz lielāka nekā valsts mērogā, kur būtiska loma ir partiju lokomotīvēm, kas “velk” sarakstu. Pārējie klusēdami
brauc kā vagoni no aizmugures. Pašvaldību vēlēšanās visi kandidāti ir pārskatāmi, redzami un viņus iespējams izvērtēt pat personiskā saskarsmē.
Vismaz šobrīd nav iemesla domāt, ka novadu izveidošanās būtiski varētu samazināt vēlētāju aktivitāti. Iespējams, pat otrādi. Krīzes situācija un atbildības slogs, kas pašlaik tiek uzlikts pašvaldībām gan sociālo, gan izglītības un citu jautājumu risināšanā, ir pieaudzis. Līdz ar to arī iedzīvotāju prasīgums varētu būt lielāks. Domāju, aktivitāte nebūs mazāka kā iepriekšējās vēlēšanās.
Protams, aktivitāti vēl ietekmēs kampaņa, kandidātu personības. Interese kandidēt ir liela, daudzi cilvēki, kuri līdz šim no politikas stāvēja nostāk, tagad vēlas tajā iesaistīties. Lielākās pašvaldībās cīņa, protams, būs asāka.”
A. Runcis uzskata, ka vēlēšanas ietekmēs arī ekonomiskās, sociālās situācijas izmaiņas valstī: “Bezdarbnieku skaits pieaug, algas samazinās, un tam vajadzētu ietekmēt vēlētāju uzvedību. Pašvaldību vēlēšanās aktivitāte parasti ir diezgan zema, pēdējās vēlēšanās piedalījās 53 procenti balsstiesīgo. Vilšanās politikā un politiķos varētu ietekmēt vēlētāju aktivitāti, izvēli. Tomēr, iespējams, neapmierinātība ar pašreizējo politiku mudinās doties uz vēlēšanām un nobalsot par citiem politiķiem un partijām, ne par tām, par ko balsots iepriekš.”
Gan politologs, gan sociologs ir vienisprātis, ka to, kādas būs šīs vēlēšanas, kādi būs saraksti un iespējamā vēlētāju rīcība, varēs vērtēt pēc sarakstu iesniegšanas, analizējot partijas un kandidātus. Tad arī varēs analizēt, kā partiju sarakstos sadalījušies līdzšinējo apvienību pārstāvji.
A. Runcis atzīst: “Līdz vēlēšanām ir nedaudz mazāk kā divi mēneši, vēl ir grūti prognozēt to, kas notiks. Turklāt sarakstu iesniegšana tikko sākas. Priekšvēlēšanu kampaņas, visticamāk, koncentrēsies pēdējā mēnesī. Pieredze un aptaujas rāda, ka tikai daļa vēlētāju ir stabili kādas partijas atbalstītāji, kuri savu izvēli izdarījuši jau sen. Daļa izvēli izdara pēdējās nedēļās un dienās. Visticamāk, kampaņa būs vērsta uz pēdējiem.”
Arī A. Freimanis piekrīt: “Balsu atdošana vēlēšanās Latvijā nekad tā īsti nav bijusi saistīta ar lojalitāti konkrētai partijai, vienreiz balso par vieniem, nākamreiz par citiem. Kad ir kas jauns, izvēle kļūst vieglāka. Ja ne citādi, tad piedalīties ir vismaz interesanti.”
Komentāri