Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Šauro ietvju mode

Druva
23:00
06.10.2008
24

Staigājot pa Festivāla ielu, prātā ir divas domas. Pirmā – labi, ka pilsētā ir par vienu sakārtotu posmu vairāk. Otrā – darbu plānotājiem Cēsīs ir visnotaļ savādi priekšstati par ielu un ietvju optimālo platumu.

Nav šaubu, ka Festivāla iela jau vairākus gadus uz pārējo ielu un ietvju fona nepatīkami izcēlās – brauktuve bedraina, ietves nelīdzenas. Pamatīgie remonta darbi, kas pēdējo nedēļu laikā tur notika, solīja pozitīvas pārmaiņas. Un kā nu ne – ietves noklātas ar bruģi, apmales nomainītas, jauns asfalts uzklāts, lietus ūdeņu novades sistēma ierīkota, arī laternu gaismas ziemas vakaros netrūks. Tomēr pārsteidz, ka plānotāji un būvētāji ir iedomājušies – Cēsīm ir nepieciešamas šauras ietves un šauras ielas. Tā nav nejaušība vai kļūda aprēķinos, jo pēdējo gadu remontdarbu tendence ir tieši tāda – ietves sašaurināt tā, lai gadījumā, ja vienā virzienā dodas vairāk nekā viens cilvēks, ar pretimnākošajiem izmainīties būtu grūti.

Sākotnēji šī tendence parādījās Niniera ielā pirms vairākiem gadiem, kad laboja posmu gar maizes ceptuvi. Vecās ietves flīzes strādnieki toreiz noņēma un vietā uzklāja asfalta segumu, kas bija krietni šaurāks nekā vecais trotuārs. Jāpiebilst, ka šo ietvi izmanto arī vecāki, kas ved savas atvases uz bērnudārzu, un viņi, domājams, ik dienas sastopas ar to, ka tur ir grūti izmainīties – jo sevišķi, ja izmanto bērnu ratiņus. Lenču ielā strādnieki bruģi tik ļoti nežēloja, un ietves sanāca ērtas. Bet, kad šogad tika remontēts Niniera ielas posms no Festivāla ielas virzienā uz bērnudārza pusi, šaurās ietves koncepcija spītīgi tika turpināta. Kāpēc tā? Rekonstruēta taču tika visa iela, līdz ar to braucamās daļas robežas varēja itin viegli koriģēt atkarībā no tā, kuras puses ietvi cilvēki izmanto visvairāk – un to taisīt platāku. Nav runas par to, ka Cēsis jāpadara par gājēju pilsētu ar tik platām ietvēm kā brauktuves – tas, protams, nav izdarāms un nav arī vajadzīgs. Tomēr, ja reiz notiek rekonstrukcija, derēja kļūdas novērst, nevis pieļaut jaunas.

Arī atjaunotā Festivāla iela ir veidota pēc tādas pašas savādās loģikas. Ietve, kas ir bērnudārza pusē, ir šaurāka, nekā bija, lai arī tradicionāli to izmanto visvairāk cilvēku. Arī pati iela ir padarīta šaurāka. Ja tas ir darīts ar domām par zaļo zonu starp brauktuvi un ietvi – labi, tomēr būtu gribējies, lai tas būtu ar domām arī par satiksmi. Galu galā, automašīnu ar katru gadu kļūst aizvien vairāk, un, paturot prātā cilvēku vēlmi aizvien biežāk izmantot automašīnas, drīzāk bija vērts apsvērt domu par ielas paplašināšanu. Nekā pārlieku saudzējama acīmredzot šajā teritorijā tomēr nav bijis – vairums koku, kas tur auga, tāpat ir nocirsti, un nav būtiskas atšķirības, vai zāles zona starp ielu un ietvi ir pusmetru platāka vai šaurāka. Savukārt pusmetru platāka ietve gan var izrādīties būtiska.

Prātīga doma būtu tagad aizliegt transporta līdzekļu stāvēšanu šajā ielā – stāvošās mašīnas traucēja satiksmei arī līdz šim, pēc rekonstrukcijas labāk nekļūs. Pie viena ieteiktu apsvērt apstāšanās aizliegumu arī Dzintara ielā, jo arī tur gadījumos, kad autovadītāji ir atstājuši mašīnas uz ielas braucamās daļas, tās traucē citiem autovadītājiem. Diez vai ielas Cēsīs tiek labotas tamdēļ, lai citiem būtu, kur atstāt savu braucamlīdzekli.

Festivāla ielā nu būs veloceliņš, un tas priecē. „Mēs dodam

sabiedrībai iespēju nebraukt ar mašīnu, bet pārvietoties ar velosipēdu,” saka Inta Ādamsone, Cēsu pilsētas domes attīstības plānošanas nodaļas speciāliste vides politikas jautājumos („Druva”, 19. septembris). Šī varētu būt atbilde, kamdēļ, pēc Cēsu domes ieskata, ielu šaurums vai platums nav tik būtisks, tomēr šaurās ietves nekādi nepaskaidro, jo nu sanāk, ka lielākie cietēji būs tieši kājāmgājēji.

Cēsīs pēdējos gados ir padarīts daudz, bet tāpat kā Rīga, arī Cēsis nekad nebūs gatavas. Daļēji tas ir tādēļ, ka nekas nav mūžīgs, infrastruktūra vai nu nolietojas, vai arī tai „palīdz” nolietoties neapzinīgākie cēsnieki. Un daļēji arī tāpēc, ka ne viss ir sanācis tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem būtu pēc iespējas ērtāk. Atliek vien cerēt, ka līdz laikam, kad pašlaik vēl svaigais asfalts un nesen liktais bruģis nolietosies, šauro ietvju mode Cēsīs būs beigusies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi