Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Šauro ietvju mode

Druva
23:00
06.10.2008
9

Staigājot pa Festivāla ielu, prātā ir divas domas. Pirmā – labi, ka pilsētā ir par vienu sakārtotu posmu vairāk. Otrā – darbu plānotājiem Cēsīs ir visnotaļ savādi priekšstati par ielu un ietvju optimālo platumu.

Nav šaubu, ka Festivāla iela jau vairākus gadus uz pārējo ielu un ietvju fona nepatīkami izcēlās – brauktuve bedraina, ietves nelīdzenas. Pamatīgie remonta darbi, kas pēdējo nedēļu laikā tur notika, solīja pozitīvas pārmaiņas. Un kā nu ne – ietves noklātas ar bruģi, apmales nomainītas, jauns asfalts uzklāts, lietus ūdeņu novades sistēma ierīkota, arī laternu gaismas ziemas vakaros netrūks. Tomēr pārsteidz, ka plānotāji un būvētāji ir iedomājušies – Cēsīm ir nepieciešamas šauras ietves un šauras ielas. Tā nav nejaušība vai kļūda aprēķinos, jo pēdējo gadu remontdarbu tendence ir tieši tāda – ietves sašaurināt tā, lai gadījumā, ja vienā virzienā dodas vairāk nekā viens cilvēks, ar pretimnākošajiem izmainīties būtu grūti.

Sākotnēji šī tendence parādījās Niniera ielā pirms vairākiem gadiem, kad laboja posmu gar maizes ceptuvi. Vecās ietves flīzes strādnieki toreiz noņēma un vietā uzklāja asfalta segumu, kas bija krietni šaurāks nekā vecais trotuārs. Jāpiebilst, ka šo ietvi izmanto arī vecāki, kas ved savas atvases uz bērnudārzu, un viņi, domājams, ik dienas sastopas ar to, ka tur ir grūti izmainīties – jo sevišķi, ja izmanto bērnu ratiņus. Lenču ielā strādnieki bruģi tik ļoti nežēloja, un ietves sanāca ērtas. Bet, kad šogad tika remontēts Niniera ielas posms no Festivāla ielas virzienā uz bērnudārza pusi, šaurās ietves koncepcija spītīgi tika turpināta. Kāpēc tā? Rekonstruēta taču tika visa iela, līdz ar to braucamās daļas robežas varēja itin viegli koriģēt atkarībā no tā, kuras puses ietvi cilvēki izmanto visvairāk – un to taisīt platāku. Nav runas par to, ka Cēsis jāpadara par gājēju pilsētu ar tik platām ietvēm kā brauktuves – tas, protams, nav izdarāms un nav arī vajadzīgs. Tomēr, ja reiz notiek rekonstrukcija, derēja kļūdas novērst, nevis pieļaut jaunas.

Arī atjaunotā Festivāla iela ir veidota pēc tādas pašas savādās loģikas. Ietve, kas ir bērnudārza pusē, ir šaurāka, nekā bija, lai arī tradicionāli to izmanto visvairāk cilvēku. Arī pati iela ir padarīta šaurāka. Ja tas ir darīts ar domām par zaļo zonu starp brauktuvi un ietvi – labi, tomēr būtu gribējies, lai tas būtu ar domām arī par satiksmi. Galu galā, automašīnu ar katru gadu kļūst aizvien vairāk, un, paturot prātā cilvēku vēlmi aizvien biežāk izmantot automašīnas, drīzāk bija vērts apsvērt domu par ielas paplašināšanu. Nekā pārlieku saudzējama acīmredzot šajā teritorijā tomēr nav bijis – vairums koku, kas tur auga, tāpat ir nocirsti, un nav būtiskas atšķirības, vai zāles zona starp ielu un ietvi ir pusmetru platāka vai šaurāka. Savukārt pusmetru platāka ietve gan var izrādīties būtiska.

Prātīga doma būtu tagad aizliegt transporta līdzekļu stāvēšanu šajā ielā – stāvošās mašīnas traucēja satiksmei arī līdz šim, pēc rekonstrukcijas labāk nekļūs. Pie viena ieteiktu apsvērt apstāšanās aizliegumu arī Dzintara ielā, jo arī tur gadījumos, kad autovadītāji ir atstājuši mašīnas uz ielas braucamās daļas, tās traucē citiem autovadītājiem. Diez vai ielas Cēsīs tiek labotas tamdēļ, lai citiem būtu, kur atstāt savu braucamlīdzekli.

Festivāla ielā nu būs veloceliņš, un tas priecē. „Mēs dodam

sabiedrībai iespēju nebraukt ar mašīnu, bet pārvietoties ar velosipēdu,” saka Inta Ādamsone, Cēsu pilsētas domes attīstības plānošanas nodaļas speciāliste vides politikas jautājumos („Druva”, 19. septembris). Šī varētu būt atbilde, kamdēļ, pēc Cēsu domes ieskata, ielu šaurums vai platums nav tik būtisks, tomēr šaurās ietves nekādi nepaskaidro, jo nu sanāk, ka lielākie cietēji būs tieši kājāmgājēji.

Cēsīs pēdējos gados ir padarīts daudz, bet tāpat kā Rīga, arī Cēsis nekad nebūs gatavas. Daļēji tas ir tādēļ, ka nekas nav mūžīgs, infrastruktūra vai nu nolietojas, vai arī tai „palīdz” nolietoties neapzinīgākie cēsnieki. Un daļēji arī tāpēc, ka ne viss ir sanācis tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem būtu pēc iespējas ērtāk. Atliek vien cerēt, ka līdz laikam, kad pašlaik vēl svaigais asfalts un nesen liktais bruģis nolietosies, šauro ietvju mode Cēsīs būs beigusies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi