Saeimas deputāta palīgs
Rīt tautas nobalsošana, īsāk sakot – referendums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Tās rezultāts, lai arī kāds tas būtu, manuprāt, būs svarīgākais politiskais lēmums, kāds šogad Latvijā ir pieņemts.
Pirmkārt, tas uz ilgiem gadiem ietekmēs ne tikai Saeimas darbu, bet caur to arī tiesiskumu valstī un tātad valsts attīstību un tautas labklājību. Otrkārt, tas būs nevis politiķu, bet pilsoņu pieņemts lēmums. Treškārt, tas ir grūts lēmums savas sarežģītības dēļ un tāpēc, ka vēlētāji tiek gan mērķtiecīgi maldināti no vienas puses, gan pakļauti cilvēkus kaitinošai primitīvai reklāmai no otras puses. Tāpēc sabiedrībā izplatās mīti, vienkāršoti uzskati un paļaušanās uz savu elku dotiem padomiem.
Jānis Buholcs 29. jūlija “Druvā” rakstā “Par Saeimas atlaišanu”, jautādams, “Ko pilsoņiem darīt sestdien?”, iesaka “ar zināmu skepsi paraudzīties uz politiskajiem spēkiem, kas aicina balsot”. Piekrītu, ka skepse te ir noderīgāka nekā nekritiska uzticēšanās. Bet vēl svarīgāk ir apdomāt, kas notiks, ja Satversmes grozījumi referendumā tiks apstiprināti un kas, ja ne.
Ja Satversmes grozījumus apstiprinās, tad Latvijas balsstiesīgie pilsoņi iegūs tiesības tautas nobalsošanā atlaist Saeimu un, pašreizējā politiskā situācijā tikpat kā noteikti, sekos nākamais referendums, kurā Saeima tiks atlaista. Tad sekos Saeimas ārkārtas vēlēšanas un ievēlēs jaunu Saeimu vairāk vai mazāk citā sastāvā, kas jau kandidējot zinās, ka slikta darba gadījumā var tikt atlaisti pirms termiņa. Šis Damokla zobens virs galvām spiedīs deputātus strādāt nopietnāk.
Sākšoties referendumu vilnis, uzskata Buholcs. Nesāksies, jo, kā jau autors minētajā rakstā pareizi atzīmē, Saeimas atlaišanas procedūra ir gana sarežģīta un vēlētāju aktivizēšana politiķiem nemaz tā nesokas. Visticamāk, vairāk par vienu Saeimas atlaišanu nebūs, jo valdošās partijas vienkārši vairs nepieļaus pretrunu saasināšanos līdz Saeimas atlaišanas draudiem.
Ārkārtas vēlēšanās varu varot iegūt prokrieviskie spēki. Tādas bažas, manuprāt, ir pamatotas. Bet, ja pašreizējā Saeima līdzšinējā stilā darbosies vēl divus gadus, stāvoklis kļūs vēl sliktāks un prokrievisko spēku iespējas palielināsies. Tāpēc labāk rīkoties tagad.
Ja Satversmes grozījumus neapstiprinās, tas apliecinās, ka vēlētāji nespēj organizēties, ka pašreizējai koalīcijai varas zaudēšanas draudu nav un tā var turpināt līdzšinējo politiku. Vēl straujāk augs Krievijas kapitāla ietekme un mazināsies Latvijas ekonomiskā patstāvība. Turpināsies savējo virzīšana galvenajos posteņos, tiesību sargāšanas instances kļūs vēl nespējīgākas, tauta kļūs vēl bezcerīgāka un kūtrāka, process kļūs neatgriezenisks. Atgādinājums – “otras iespējas nebūs” – var izrādīties patiess.
Tad sāks darboties likums – ja vara nenodrošina evolūciju, notiek revolūcija. Vai to mēs gribam?
Vai Saeima pati negrozīs Satversmi, lai tajā noteiktu tautas tiesības atlaist Saeimu? 2008. gada 3. jūnijā Valsts prezidents esot iesniedzis likumdošanas iniciatīvu Saeimā. 28. jūlija “Latvijas Avīzē” rakstā “Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumi par 2. augusta referendumu” tiešām teikts, ka Valsts prezidents 3. jūnijā likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedzis. Diemžēl faktiski Saeimā iesniegta ir tikai prezidenta vēstule, kurā viņš stāstījuma formā izklāsta priekšlikumus Satversmes grozījumiem. Likumdošanas iniciatīva ir gatavs likumprojekts ar konkrētu pantu konkrētu redakciju. Priekšlikumu izklāstījums nav pat pusceļš no pabeigta likumprojekta.
Saeimas Juridiskā komisija ar Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumiem un prezidenta vēstuli ir tikai vispārīgi iepazinusies un norunājusi, ka pie šā jautājuma ķersies tikai rudenī, ja referendumā arodbiedrību iesniegtie grozījumi netiks pieņemti. Bet tad jau aktuālā nepieciešamība būs pārgājusi un Saeima varēs neierobežoti ilgi gaidīt likumprojektu no prezidenta, bet prezidents savukārt cerēt, ka likumprojektu izstrādās Juridiskā komisija. Un tā tas varēs turpināties gadiem, līdzīgi kā ar ienākumu sākumdeklarēšanas likumu, kuru taisa jau daudzus gadus.
Mans slēdziens par rītdienas referendumu – ja gribi būt saimnieks savā sētā un savā valstī, ej un balso “Par”.
Komentāri