Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Reitingi un “šaurā bezizeja”

Sallija Benfelde
05:34
14.06.2023
19

Partiju maija reitingi vieš skumjas un nemieru, jo partija, kuras reitingi turpina augt un kura nu jau ir trešā populārākā, atzītākā un atbalstītākā, ir Šlesera “Latvija pirmajā vietā”(LPV).

Partija, kura tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pārtrauca skaļi runāt par to, ka Latvija bez Krievijas nekur neliksies, ka mums jādraudzējas un jādzīvo “draudzīgā” apskāvienā ar Krieviju. Partija, kuras iedvesmotājs un līderis vēl desmit dienas pirms baisā kara sākuma Ukrainā publiski nozākāja Valsts prezidentu un premjeru, jo viņi esot “pajoliņi”, kuri neko nesaprotot, – kara nebūšot. Po­litiķis, kurš savulaik, esot Saei­mā, valdībā un amatos, panāca to, ka trešo valstu, it īpaši Krievijas pilsoņi, par naudu var saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pro­tams, Krievijas bagātnieki to izmantoja, un Latvijā ieradās ne jau daži tās pilsoņi. Un, protams, Šlesers turpina sunīt visu un visus, laikam LPV acīs labs un pareizs ir tikai Rosļikovs ar savu “Stabilitātei!”.

Patiesībā aizvien biežāk rodas tāda kā “šaurās bezizejas” sajūta, jo izskatās, ka partijas un to apvienības izmanto, cik vien spēj un prot, vēlētāju īso atmiņu un vēlmi tūlīt un tagad tikt pie dāsni solītajiem labumiem. Trešdienas vakarā, skatoties LTV1 raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, bija vajadzīga vai nu bezgalīga humora izjūta, vai stipra nervu sistēma. Bija skaidri redzams, ka Apvieno­tajam sarakstam (AS) un Nacio­nālajai apvienībai (NA) nevajag nekādu pārmaiņu, ka runāt ir iemācījušies un ka galvenais ir – palikt savās vietās un amatos. Zaļā un zemnieku savienība (ZZS) uzmanīgi laipoja starp vēlmi tikt daudz tuvāk varai un savas nostājas deklarēšanai. Izskatījās, vienīgie, kuri grib runāt par to, kas jādara un kā to izdarīt, ir Jaunā Vienotība (JV) un “Pro­g­resīvie”.

NA galvenā nostāja ir un paliek, ka viņi ir patrioti, ka bez viņiem nebūtu arī Latvijas valsts, bet tas, ka Ogres mērs un NA valdes loceklis Egils Helmanis grib sadarboties ar Putina baņķieri un ka Ventspilī gadiem ilgi NA sadarbojas ar Lemberga partiju, nodrošinot tai domē vairākumu, ir sīkumi, kam, pēc NA domām, nav nozīmes. Protams, tas netraucē tagad pārmest JV, ka viņi varētu sadarboties ar ZZS.

Man nebija patīkami klausīties AS pārstāvja Edvarda Smil­tēna veiklās runas, izliekoties nezinām, piemēram, to, ka tik ļoti slavētajā Igaunijā valsts savulaik pārņēma vidējo izglītību, sākot no 7.klases, jo bija skaidrs, paš­valdībām intereses ir tik dažādas un atšķirīgas, ka nekāda izglītības reforma neizdosies. Pro­tams, AS sastāvdaļa ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuras lielais balsts ir pašvaldības, kurām administratīvi teritoriālā reforma ir kā zobu sāpes.

Pēc raidījuma noskatīšanās pirmā doma bija, ka Saeimu droši vien rudenī, kad būs pagājis Satversmē noteiktais neskaramības laiks, nāksies atlaist un gan jau pilsoņi par to nobalsos. Bet tad sapratu, ka gan jau tad nobalsos tā, ka Šlesers un Rosļikovs kļūs par galvenajām personām. Diemžēl itin bieži cilvēki negrib neko atcerēties, bet labprāt notic visiem un jebkādiem solījumiem. Ja jau tagad Šlesers kļūst aizvien mīļāks, tad taču ir aizmirsies, ko solīja Kaimiņš un Gobzems, kā daudzi gāja par viņiem balsot un kas no tā visa iznāca. Acīmredzot nāksies vien dzīvot ar apziņu, ka Latvijas pilsoņi jebkurā brīdī var nobalsot par savas valsts faktisku iznīcināšanu, jo demokrātijā tik tiešām pilsoņi to var izdarīt likumīgi un leģitīmi, ja par līderiem izvēlas tos, kuriem neatkarīga un brīva valsts traucē sava personīgā biznesa un varas sasniegšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi