Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Provokatīvais skatījums uz okupāciju

Druva
23:00
14.04.2009
8

Vakar Rīgā rādīja filmu „Baltija, kādas „okupācijas” vēsture”. Tā stāsta, cik labi ir bijis padomju laikā un cik slikti pirms un pēc tam. Latvija uz to ir reaģējusi itin sāpīgi, tomēr būtu vērtīgi ne tikai lādēties par filmas tendenciozo izklāstu, bet arī saprast, kas dod pamatu šādas filmas veidot.

Iemesls, kāpēc šādas filmas mums ir tik sāpīgas, ir tāds, ka mūsu jaunāko laiku vēsturē ir ļoti daudz līdz galam neizrunātu, nepatīkamu jautājumu. Mūsdienu Latvija uz savu padomju laiku mantojumu raugās pesimistiski, kad neatkarības periodā sākas grūtāki laiki, tad gan dzirdamas nostalģiskas nopūtas par bezmaksas izglītību un veselības aprūpi un citiem labumiem. Bet citādi par sasniegumiem bieži vien tiek aizmirsts tikai tāpēc, ka okupācijas laiks tiek pasludināts par kādu tumšu periodu, no kā mums jānorobežojas un kura mantojums jāiznīcina.

Filmas veidotāju spēriens Baltijas valstīm ir sāpīgs, jo tās nav tikušas galā ar savu vēsturi. Tie izmanto mūsu Ahilleja papēžus, faktus savirknējot sev izdevīgās interpretāciju ķēdēs. Filmā rādīts, kas padomju laikos tika uzbūvēts vai attīstīts un ko mēs nespējām nosargāt un paši savā labā izmantot. Padomju rūpniecības lepnums VEF ir viens piemērs. Skaidrs, ka no padomju rūpniecības mantojuma Latvija ar gudru saimniekošanu būtu spējusi panākt sev lielāku labumu, bet tā vietā viss tika izvazāts un izsaimniekots. Mēģinājumi pateikt, ka laikā līdz 1940. – okupācijas – gadam nekā diža nebija, tik pārliecinoši nav sanākuši, un par to, ka arī tajā laikā būtu bijuši kādi sasniegumi, protams, ne vārda. Krietni krāšņāk sanācis, kritizējot Eiropas Savienību, Baltijas valstu dalību tajā un dzīvi pēc Padomju Savienības. Faktu, kas parādītu vispārējā dzīves līmeņa dinamiku, nav, bet atrast cilvēkus, kam par pašreizējo laiku ir negatīvas emocijas, nudien, nav grūti. Zemnieks, pie lepna traktora stāvot, stāsta, ka pēc iestāšanās ES viņam dzīve gājusi uz leju, citi sūkstās par cukura nozares iznīcināšanu, Lietuvai sāpīgs jautājums ir Eiropas prasība slēgt Ignalinas atomelektrostaciju. Tad vēl pa kādam izteikumam, kritizējot atteikšanos no suverenitātes un sūkstoties par nespēju Eiropas Savienībā aizstāvēt nacionālās intereses. Filmā nav neviena laba vārda par ieguvumiem no Eiropas Savienības un neviena slikta par padomju mantojumu. Viedokļu nesabalansētība ir pirmā pazīme, ka stāsts īsti godīgs nav.

Lai arī ar kādu ievirzi šī filma ir uzņemta, mums uz to vajadzētu ne tik daudz dusmoties, kā pajautāt sev: vai, atguvuši neatkarību, esam darījuši visu, ko atgūtā brīvība ir ļāvusi darīt. Intervētie cilvēki, atminoties padomju laikus, stāsta par augsto izglītības līmeni, atbalstu nacionālajām kultūrām un mākslinieku iespējām. Lietuvas partijas Fronte vadītājs Aļģirds Paleckis žēlojas, ka mūsdienās visu ir pārņēmusi Holivudas un „mikimaušu” kultūra, kas arī ir drauds Lietuvai, un ka galvaspilsētā dažādi uzraksti nacionālajā valodā esot mazākumā. Vai tas nozīmē, ka situācija kultūras un valodas politikā ir sliktāka nekā pirms 20 gadiem, ir cits jautājums, un nopietna, uz faktiem balstīta izvērtējuma te nav. Tomēr šāds skatījums atpakaļ lai ir atgādinājums, ka tagad vairāk nekā agrāk no mums pašiem ir atkarīgs, ko attīstām un kā. Un, ja izrādīsies, ka to neesam spējuši, grūti būs vainot kādu citu. Neviens taču vairs neliedz un neierobežo.

Beidzamais un neiztrūkstošais spēriens ir par mūsdienu starpnacionālajām attiecībām. Šī ir ne tikai vēsturiska, bet arī mūsdienu politikas aktualitāte, kārts, ko Krievija izspēlē, lai stāstītu par slikto, kas Baltijā notiek. Latvijā tie nepilsoņi, kas it kā padarīti par otrās šķiras cilvēkiem ar citādām tiesībām, Igaunijā — Bronzas karavīrs, kurš šo valsti ir atbrīvojis no fašisma, bet igauņi to nenovērtē. Šī noslēdzošā filmas daļa ir visemocionālākā apsūdzība par politiski sāpīgu jautājumu. Būtu labi, ja mēs saprastu, ka paši vien bijām pie vainas, pēc neatkarības atgūšanas nespējot izdomāt, ko darīt ar cittautiešiem un kā viņus, no kuriem daudzi tolaik vēlēja Latvijai labu, piesaistīt valstij. Kad nepilsoņi aizstāvi ir saskatījuši Krievijā, nav brīnums, ka tā viņus ir spējusi izmantot par ērtu nūjiņu mūsu bakstīšanai.

Latvija un Krievija par filmu jau ir sastrīdējušās. Latvija nedeva vīzu filmas režisoram Borisam Čertkovam, kas bija vēlējies vakar piedalīties filmas izrādē, bet Krievija paziņoja: „Šādas darbības uzskatāmi parāda, ko ir vērti oficiālās Rīgas demagoģiskie paziņojumi

par uzticību „vārda brīvības” principam un par gatavību risināt ar mums dialogu par jebkuriem „sarežģītiem” mūsu kopīgās vēstures tematiem.” Lai arī ar apšaubāmiem līdzekļiem, filmas veidotāji uz varžacīm ir uzkāpuši veiksmīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi