Svētdiena, 6. aprīlis
Vārda dienas: Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis
weather-icon
+2° C, vējš 3.91 m/s, Z-ZA vēja virziens

Pretrunīgā vasara

Sallija Benfelde
05:37
04.07.2023
25

Šī vasara paliks atmiņā gan ar Dziesmu un deju svētkiem, gan ar lielo sausumu, gan ar karu Ukrainā, kas kļūst aizvien nežēlīgāks. Iespējams, arī izčākstējušais Prigožina militārais dumpis tomēr bijis daudz būtiskāks, nekā šobrīd izskatās.

Fotogrāfija, kas tika uzņemta militārā dumpja sākumā Krievijā, Rostovā pie Donas ar cirka vārtos iestrēgušo vāgneriešu tanku un aplidoja vismaz pusi pasaules, manuprāt, ir kļuvusi par Krievijas un „krievu pasaules” simbolu. Gan Krievija, gan tās sabiedrība ir tāds vārtos iesprūdis tanks – no vienas puses, bīstams, no otras puses – nožēlojams.

Kā zināms, Prigožins ir privātās algotņu armijas „Vāgners” jeb vāgnerieši dibinātājs un īpašnieks. Šo armiju Prigožins izveidoja 2014. gadā, tās pamatā ir algotņi, kuri vēlējās karot Donbasā. Vāgnerieši ir zināmi kā profesionāli un nežēlīgi, ir karojuši gan Āfrikas valstīs, gan Sīrijā un ir izmantojuši t.s. „izdedzinātās zemes” metodes tur. Pagājušajā gadā Prigožins karotājus savai armijai sāka vervēt cietumos, turklāt runāja tikai ar recidīvistiem, smagus noziegumus izdarījušiem ieslodzītajiem. Vara klusējot atļāva Prigožinam rīkoties.

Jāpiebilst, ka savulaik, 1981. gadā, Prigožins tika notiesāts uz 13 gadiem par laupīšanu. No sava soda viņš nosēdēja deviņus gadus, pēc atbrīvošanas dibināja restorānus, lielveikalus, darbojās spēļu biznesā. 2000. gadā viņš nodibināja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi, piegādāja ēdienus valsts augstākajām amatpersonām, arī Putinam, tādēļ viņu nereti dēvē par „Putina pavāru”. Ir dibinājis t.s. troļļu fermas, viņa finansēta aģentūra 2016. gadā veica manipulācijas tīmeklī Donalda Trampa atbalstam vēlēšanās. Ar Krievijas Aizsardzības ministriju attiecības Prigožinam kopš pagājušā gada 24. februāra nebija un nav tās vienkāršākās, jo faktiski viņa privātā armija ir ārpus jebkādiem likumiem un ministrijas noteikumiem, bet naudu tās uzturēšanai saņēma no Krievijas valsts.

Krievijas Bruņoto Spēku Ģenerālštābs mēģināja ierobežot augošo Prigožina ietekmi, bet Prigožins sāka publiski kritizēt Aizsardzības ministriju. Tai tika pārmestas gan novecojušas metodes, gan ieroču un munīcijas piegādes bremzēšana vāgneriešiem, kuri cīnījās Bahmutas rajonā. Pēdējās dienās pirms militārā dumpja Prigožins publiskos videoierakstos jau lamājās un kliedza par zagļiem un korupciju.

Šobrīd ir skaidrs tikai tas, ka valsts grib, lai vāgnerieši raksta iesniegumus un oficiāli iestājas armijā. Kas notiks ar viņu vadoni, kurš tagad atrodas Baltkrievijā, un tiem vāgneriešiem, kuri Krievijas armijā neiestāsies, var tikai minēt. Protams, ir vairākas versijas par to, vai Prigožinam Kremlī bija kāds slepenais atbalsts, vai kāds viņam ieteica rīkot dumpi un vai tiešām bija nodoms nogāzt Putinu. Domāju, uz šiem jautājumiem atbildes radīsies ar laiku, bet sekas Putinam un varas elitei jau tagad ir pavisam bēdīgas. Ir skaidrs, ka Putina vara lielā mērā ir iluzora, nav nekādas varenības un ka Kremļa eliti kopā notur bailes un zagtā nauda.

Redzētais televīzijas ekrānos bija neticams: bruņoti cilvēki vienā mierā pārvietojas pa Krieviju, dodas uz Kremli ieviest „taisnīgumu”, un visi vai nu klusējot noraugās, vai skrien uzrāpties uz tanka un nofotografēties. Kremlī klusums, aizsardzības ministra arī it kā nav, bet dumpinieku tanki ripo aizvien tuvāk Maskavai. Mums svarīgākais ir saprast, ka mūsu Austrumu kaimiņš ir neprognozējams un bīstams, Krievija ir milzis uz māla kājām, kuras drūp. Protams, neviens nevar pateikt, kad tas milzis sabruks, tas var notikt rīt, tas var notikt pēc gada vai trijiem. Jautājums ir, kā tas sadrups un cik bīstami tas būs apkārtējiem, bet ir skaidrs, ka sabrukšanas process ir sācies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
38

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
63

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
31

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
51

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
20
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
27
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi