Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Politiskās izpratnes veicināšana un tiesībsargu bailes

Druva
20:42
05.07.2009
18

Nupat pēc ilgiem gadiem par mūsu galvaspilsētas Rīgas mēru ar Latvijas Ceļa/LPP atbalstu ievēlēts Nils Ušakovs — krievvalodīgais, krievu šovinistu pieklusinātā, taču mērķtiecīgā paveida politiskā spēka — Saskaņas centra priekšnieks. Nu mūsu galvaspilsēta kopš padomju okupācijas gadiem atkal pieredz to, kā vara — nu jau demokratiskās vēlēšanās — atkal nonāk krievu un viņu vietējo izpalīgu rokās. Var daudz diskutēt par dažādiem iemesliem, kāpēc tas tā noticis, taču galvenie ir divi. Pirmkārt, paātrinātā naturalizācija kopš 1998. gada un ekonomiskā krīze, ko izraisīja tie paši politiski ekonomiskie, Kremlim tik tuvie spēki Latvijā. Runājot par mūsu valsts neseno vēsturi un pašreizējām aktualitātēm, nekādi nav iespējams neievērot Latvijā ļoti ietekmīgo Valēriju Karginu. Tas viss veidojās jau no 1990. gada, sākot ar tā brīža Ivara Godmaņa valdību, un turpinājās ar “Latvijas ceļa” nākšanu pie varas, visiem spēkiem bloķējot un arvien tālākā nebūtībā aizslaukot Latvijas kā nacionālas valsts veidošanu un pakāpeniski ietinot to noziedzīga biznesa un latviešu nacionālas bezspēcības tīklā, kas prasmīgi austs Maskavā — tajā pašā vietā, kur latviešu tautai tika piespriests lēns nāvessods — pārkrievošana ar padomju migrantu iepludināšanu. Tā ir vesela sistēma, kuru ļoti labi ar faktiem ilustrē Māris Ruks, savā nupat iznākušajā grāmatā “Lielzirneklis K. Latvija Valērija Kargina tīklā”. Autors ceļ gaismā svarīgus faktus un skaitļus gan par neseno “Parex bankas” krachu un Latvijas valsts iesaistīšanos šīs Kargina un Krasovicka bankas glābšanā, gan pat Latvijas valstsvīru ciešo saikni ar šo banku, kas sistemātiski ilgus gadus financēja pretlatviskas aktīvitātes — sarkanarmiju slavinošu un par latviešu tautu regulāri smejošu krievu dienas presi, kurai klāt neuzdrīkstējās ķerties pat Drošības policija, baidoties no Kargina ietekmes. Kargina izpalīgi bija spējīgi pat zvanīt no jebkuŗas vietas pasaulē, lai ietekmētu šim savulaik nelegālajam padomju imigrantam, vēlāk par krievu armijas un komjaunatnes naudu uzbūvētās bankas pārraugam Karginam palīdzētu vienmēr, kad tas “pasvilpa”. Tā “Latvijas ceļa” pīlārs, Ārlietu ministrs Valdis Birkavs zvanīja pat no jahtas Jūrmalas pilsēta mēram, lai panāktu mēra piekāpšanos Kargina prasībām — izcūkot Jūrmalu, dot atļauju kāpu joslas sagandēšanai. Kargins pat nekautrējās savā bankā visu acu priekšā par sulaiņiem pieaicināt gan Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan agrāko Latvijas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu — cilvēkus, kas bija jau ilgus gadus kļuvuši no Kargina un krievu aktivitātēm atkarīgi — un gadiem vairāki “Latvijas ceļa” ministri nevairījās atklāti no Kargina saņemt naudu par piedalīšanos šīs kriminālās privātbankas padomē. Kargins ieguvis nelikumīgi zemi, īpašumus — īpaši interesanta grāmatā ir aprakstītā Jūrmalas īpašuma iegūšana ar dažādām blēdībām. Kargins daudzus nav finansējis atklāti, bet paslepeni. Piemēram, žurnālistu Lato Lapsu, pasūtinot sev tīkamas grāmatas par citiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, sējot baumas un pat liekot sarakstīt slavinošu grāmatu par sevi, ko L. Lapsa padevīgi un steigšus arī izpildījis. Kargina personība un attiecības ar Latviju labi raksturotas nodaļā “Kargināde. Trīs cilvēki”, kur kolorīti aprakstīts Karginam tuvais pseidoliberālis, ar VDK jo cieši saistītais Jānis Peters, krievu melnsimtnieks un Kargina sirdsdraugs Lindermans, kā arī Kargina biznesa partneris — “padomju ebrejs” Krasovickis. Kargins un citi Maskavas speciālo dienestu cilvēki financēja polītiskās partijas, īpaši izveidoja no Krievijas atkarīgo ekonomistu apvienību — “Klubu 21” un “Latvijas ceļu” un pat vairāki trimdas aktīvi sabiedriski darbinieki iejūdzās šajā krievu pavadā, draudzīgi rokojoties ar agrākajiem latviešu komūnistu vietvalžiem un skaistām frāzēm aizmālējot latviešu vēlētājiem acis. Kur tas viss ir novedis Latviju, mēs skaidri redzam tagad — finanču krīzes pārmāktā valstī ar likumīgi ievēlētu šovinistiski noskaņotu krievu Rīgas mēra amatā. Rakstnieks, publicists un doktors Māris Ruks nevairās saukt lietas īstajos vārdos un sniedz trāpīgu analīzi par šiem procesiem, apskatot arī Atmodas laiku un vēlākās oligarha Kargina un viņam pakalpīgo cilvēku aktivitātes. Pirms gada Dr. Māris Ruks grāmatā “Īsvēsture” pamatoti un bez bailēm analizēja par lielo “masu hipnotizētāju” sauktās un pūļa pielūgtās, diemžēl mūsu tautas nacionālo interešu noliedzējas Vairas Vīķes Freibergas prezidentūras gadus un agrākās gaitas padomju Latvijā. Arī tagad iepriecina autora spēja gan saistoši aprakstīt notikumus, uzskatāmi parādīt kopsakarības, daudzus it kā tīši aizmirstus un visādi notušētus faktus, gan arī ļoti aktuālu un no sabiedrības rūpīgi slēptas informācijas iegūšana un publiskošana. Bet īpaši apbrīnu manī rada tas, ka neviens no šajā grāmatā minētajām personām tā arī nav varējis kaut ko iebilst pret ļoti smagajām apsūdzībām, kādas izvirzītas veikalos pieprasītajā un nu jau ļoti populārajā grāmatā. Kargins un Krasovickis joprojām no mūsu valsts saņem ik mēnesi 200 000 latu — joprojām dzīvo savās greznajās villās (tās īsi pirms valsts pārņēma banku, baņķieri pārrakstīja uz citiem vārdiem). Joprojām nav atgūti tie trīs simti miljoni latu, kas nezināmā virzienā ar Kargina drauģeļa un Kremļa pelēko kardinālu dēļ par Ministru prezidentu atkal tikušā Ivara Godmaņa palīdzību tika aizpumpēti no bankas nezināmā virzienā. Tad banka jau piederēja valstij un valsts jau tādu pašu summu bija ievietojusi bankā. Vēlāk ir runa jau par naudu, kas lielāka par miljardu eiro. Un tajā pašā laikā valstī tiek izputinātas slimnīcas, paaugstināti nodokļi, samazinātas algas, nīdēta grāmatniecība, pabalsti, pensijas. Un bankas glābšanas afēru nez kāpēc neizmeklē ne drošības policija, ne KNAB, ne ekonomikas policija. Nekādu satraukumu par Latvijas vēsturē lielāko valsts naudas nozagšanas gadījumu, kas Latvijas valsti iegrūda nopietnā bankrotā, kas skar mūs pilnīgi visus, ar nule publicētiem faktiem un dokumentiem acu priekšā, neizrāda arī Latvijas ģenerālprokuratūra. Vai tiešām joprojām viņi ir tik cieši iepinušies Liezirnekļa tīklā, ka Latvijas valsts un mūsu tautas morāle šiem atbildīgajiem tiesībsargiem kļuvusi sveša? Vai viņi augstāk par visu tura elku dievus Karginu un tam līdzīgos un saliekuši muguras padevīgi izliekas neko neredzam? Ar cieņu, mācītājs Kārlis Zuika

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi