Latvijā vēlētājiem ne reti gribējies noticēt, ka mākslinieks, it sevišķi ļoti talantīgs komponists, dzejnieks vai aktieris, ir vispusīgi talantīgs. Šāds talants noderētu politiskajā darbībā, strādājot pie likumdošanas, organizējot valsts pārvaldes efektīgāku darbību.
Vēlēšanu iecirknī aplūkojot izraudzīto listi, ikvienam pilsonim ļauts svītrot vai likt plusu deputātu kandidātiem. Kāds tur brīnums, ka vēlētāja doma un roka ar pildspalvu apstājas pie uzvārdiem, kas dzirdēti, apjūsmoti. Atgūtās neatkarīgās valsts pirmajā desmitgadē spilgtām, radošām personībām krietna daļa vēlētāju lika plusu un tādējādi viņus pārcēla uz politiku. Toreiz bija lielas cerības, ka mākslinieki spēs nacionālās un ētiskās vērtības noturēt augstāk par politisko ikdienu. Redzot, ka tas tomēr nepiepildās, kārtējās vēlēšanās māksliniekiem plusi tika likti cerībā, ka viņi vismaz būs ētiskais vairogs, kura tuvumā varas dalīšanas šmuces pavisam nenogremdēs morāli.
Mākslinieki parlamentā allaž izraisījuši rezonansi, bet parasti uz īsu brīdi. Imants Kalniņš, Ausma Kantāne, Olga Dreģe, 90. gadu pašā sākumā arī
Imants Ziedonis bijuši Saeimas deputāti. Taču politiskā skatuve nekļuva par viņējo. Talantu runāt ar tautu politiskā skatuve pārvērta teju par greizo spoguli. Labāk veicās Raimondam Paulam. Viņa sacītais skanēja, bija iespēja arī pieņemt lēmumus, strādājot valdībā. Taču ar laiku komponista darbību ministrijas administrēšanā politika piesūcināja ar tik griezīgu skaņu, ka māksliniekam nācās no šīs skatuves aiziet.
Šajās vēlēšanās uz politiskās skatuves nonācis aktieris Arturs Kaimiņš no Nacionālā teātra. Vēlētājus viņš nav mudinājis primāri uztvert sevi kā skatuves un filmu aktieri, bet kā savdabīgu publicistu video raidījumos. Aktieris radījis tēlu, kurš vienmēr uzbrūk, cilvēkam, kurš tik kaismīgi iestājas par “taisnību”, kā suns ar riešanu apsargā saimnieku. Video raidījumos tiek
riets pretī katram, liekot apstāties, mulst, bozties, taisnoties. Laiks rādīs, vai taisnība tiem vēlētājiem, kuri lika plusu uzbrūkošā stila raidījuma vadītājam un Saeimā ievēlēja aktieri. A.Kaimiņš interneta apmeklētājiem solījis, ka gatavs likt lietā savas spējas, lai varas institūcijās ieceltos provocētu runām par neērtiem jautājumiem.
Pasakās līdzās ķēniņiem allaž ir āksts. Ķēniņš – īgns vai labsirdīgs, nobijies vai drosmīgs, ākstu patur savā tuvumā. Āksts skaļi pasaka to, ko neuzdrīkstas neviens, arī pats ķēniņš, līdz pasaka nonāk līdz laimīgām beigām. Iespējams, aktieris un video raidījuma “Suņu būda” vadītājs Arturs Kaimiņš parlamentā grib pildīt ķēniņa āksta pienākumus. Šādu lomu Latvijas
valsts lielajā uzvedumā vēl neviens apzināti nav spēlējis. Mairita Kaņepe
Komentāri