Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pats savas drošības kalējs

Līga Salnite
07:49
21.07.2021
12

Esam jau pieraduši, ka gājējus un arī velosipēdistus (skrituļotājus, skrejriteņu vadītājus) sauc par mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Neapšaubāmi, ņemot vērā ciešanas, kādas sadursmē var rasties šiem satiksmes dalībniekam un tiem, kuri brauc mašīnā, tā arī ir . Viņu ķermenis ir mazāk aizsargāts. Vienlaikus tiesību ziņā, turklāt vēl ņemot vērā riteņotāju aizvien pieaugošo skaitu uz ceļiem, nereti jau dzirdēts, ka autovadītāji sāk justies kā minoritāte vienotajā satiksmes telpā. Tiešos vārdos nekur neizpaustais, tomēr gaisā kaut kur vienmēr klātesošais šo divu sabiedrības grupu konflikts ir gan emocijās sakņots, gan arī tehniskas dabas. Jādomā, daudzu bīstamu situāciju, kā arī nesaskaņu nebūtu, ja mēs strauji pārlēktu uz tik sakārtotu velo infrastruktūru, kāda tā ir dažās rietumvalstīs. Taču ir skaidrs, ka nekas nenotiek vienā mirklī. Ne tik sen policijas pilnvarās ir norādīt autobraucējiem uz agresīvu braukšanas stilu visdažādākajās to izpausmēs. Riteņbraukšanas kultūra arī vēl jāapgūst.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā velosipēdistu aptauja liecina, ka vairāk nekā četras piektdaļas velosipēdistu kā iemeslu bīstamām situ­ācijām uz ceļiem min citus satiksmes dalībniekus un tikai nepilna puse kā iespējamos iemeslus pieļauj pašu nepiesardzību vai pat pārkāpumus. Nepilna trešdaļa respondentu akcentējuši nekoncentrēšanos, neuzmanību uz ceļa, vēl nedaudz vairāk kā desmitā daļa norādījusi uz mobilo tālruņa lietošanu, piedaloties satiksmē, 10% atzinuši, ka bīstamība rodas tādēļ, ka velosipēdists nelieto atstarotājus un/vai lukturus. Taču tikai 6% no tūkstoš aptaujātajiem velosipēdistiem atklājuši, ka tas varētu būt riteņbraucēja pieļauts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.

Protams, teju katrs velosipēda īpašnieks kaut reizi savā pedāļu mīšanas pieredzē ir izjutis kāda šofera necieņu – velosipēdista priekšrokas neievērošana, nobraukts par tuvu, jo īpaši apdzenot, ceļa aizšķērsošana vai pat apstāšanās uz velosipēdistiem paredzētās infrastruktūras. Tomēr jāvērš uzmanība, ka līdz ar pieaugošo velosipēdu un pašu velosipēdistu skaitu valstī likumsakarīgi pieaug arī viņu īpatsvars ik dienu policijas ziņotajās avāriju atskaitēs. Ko tad savas drošības un dzīvības vārdā var darīt paši velosipēdisti? Vispirms jau atkārtot un ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Interesanti, ka jau pieminētajā aptaujā paši velosipēdisti kā savus biežāk pieļautos pārkāpumus min pagrieziena nerādīšanu (67%), strauju uzgriešanos uz gājēju pārejām (47%), lukturu vai atstarotāju nelietošanu tumsā (42%), braukšanu pa brauktuvi vietās, kur blakus ir velojoslas vai veloceļš (41%), kā arī aklās zonas principu neievērošanu (37%).

Lai gan pieaugušajiem speciāli nokārtotas tiesības riteņbraukšanā netiek prasītas, tādām jābūt jaunās paaudzes riteņotājiem – no 10 gadu vecuma CSDD nokārtots eksāmens un apliecība ir obligāta prasība, ja gribi atrasties satiksmē. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna pēc informatīvās kampaņas Cēsīs “Druvai” atzina, ka tikai dažiem bija tiesības. Kāds vēl teicies gatavojamies kārtot eksāmenu, bet vairākiem nav bijis nekādu zināšanu. Ne mazāk svarīgs aspekts velosipēdista drošībā uz ceļa ir arī aizsarglīdzekļi (ķivere, papildu polsterējumi) un velosipēda tehniskais stāvoklis, aprīkojums. Pusei no Cēsīs sastaptajiem jauniešiem velosipēdiem nav bijis atstarotāju. “Cēsīs meiteņu velosipēdi bija drošības ziņā vislabāk aprīkoti,” pastāstīja L.Kaužēna, vēl piemetinot, ka daudziem bijis pārsteigums – velosipēdu ražotāji diemžēl nepiedāvā drošības ziņā pilnīgi nokomplektētus riteņus. Par visu nosacījumu izpildi pirkšanas brīdī jāinteresējas pašiem. Tāpat kā jāatbild par sevi un citiem uz ceļa vai ielas.

Vēl kāda nianse bez drošības apsvērumiem – arī bērna palaišanu satiksmē bez noteikumos minētiem drošības elementiem (piemēram, par 12 gadiem jaunākiem bērniem aizliegts pārvietoties bez aizsprādzētas aizsargķiveres) var tikt vērtēts kā aprūpes pienākumu nepildīšana. Par to var izteikt brīdinājumu, bet var arī piemērot naudas sodu līdz pat 210 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi