Raivis Linters saimnieko tēva mājās Liepas pagastā. Visus spēkus veltot graudaugu audzēšanai, bieži nākas aizdomāties – kāda ir kļuvusi dzīve Eiropas Savienībā.
“Kā jau visām kopējām lietām, savienībai ir savi labumi un trūkumi. Par citām nozarēm nevaru objektīvi spriest, bet lauksaimniecībā ir gūts lielāks atbalsts nekā bija pirms ES. Ja novērtē, kāds atbalsts lauksaimniekiem bija pirms pieciem gadiem un senāk, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies. Lielākais guvums no ES, manuprāt, ir plašāks preču tirgus. Tagad varam tirgoties ar citām kopienas valstīm bez preces aplikšanas ar dažādiem nodokļiem,” stāsta R.Linters.
Iegūto graudaugu produkciju saimnieks pārdod Valmierā lauksaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā, atzīstot, ka šodien audzēt graudaugus ir izdevīgi. “Esam izmatojuši ES struktūrfondu naudu, atbalstu daļēji naturālām saimniecībām. Ziemā papildus līdzekļus gūstu, zāģējot savu mežu. Šodien lauksaimnieki ir atkarīgi no ES izvirzītajiem noteikumiem un normatīvajām prasībām. Ja jākārto kādi dokumenti un nezini, kas vajadzīgs, tad ir liela ķēpa, jo jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Kā Latvijas zaudējumu saskatu cenu sadārdzināšanos precēm, ko ieved no valstīm, kas nav ES sastāvā. Nepareizi ir arī tas, ka Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts saņem mazākus atbalsta maksājumus nekā vecās dalībvalstis,” turpina lauksaimnieks, piebilstot, ka citas izejas, kā vien pievienoties ES, pirms četriem gadiem nebija, jo Latvija, maza valstiņa, diezin vai viena spētu pastāvēt kaimiņos lielajai Krievijai.
R.Linters domā, ka nekas labāks, bet arī nekas sliktāks nākotnē Latviju ES nevar sagaidīt: “Grūti pateikt, kas būs tālāk. Paradīzes jau nekur nebūs, bet kopumā, manuprāt, Eiropas Savienībā mēs esam vairāk ieguvēji nekā zaudētāji.”
Komentāri