Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Par identitāti un ienaidniekiem

Sallija Benfelde
11:27
02.04.2019
15

Par to, kas mēs esam, un par ienaidniekiem domāt rosināja nupat aizvadītais 25. marts un gaidāmais 9. maijs, diskusijas, ko īsti darīt vai nedarīt ar tā dēvēto Uzvaras pieminekli Rīgā, un nesenā saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli.

Strīds, vai uz tā saucamo Uz­va­ras pieminekli attiecas savulaik starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums par karavīru kapa vietu un ar tām saistīto memoriālu saglabāšanu un apkopšanu abās valstīs, lai paliek juristu ziņā. Piemineklis Rīgā nav saistīts ar apbedījumiem un nav arī veltīts Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņai, ko Eiropā atzīmē 8. maijā. 9. maijs ir Eiropas diena. Piemineklis ir veltīts padomju armijai un uzvarai Lielajā Tēvijas karā, ko svin Krievijā. Baltijas valstīs, arī Latvijā, padomju armija saistās ar okupāciju. Jā, ne jau karavīri vienā vai otrā frontes pusē sāka karu, PSRS pusē karojošie lielākoties tiešām aizstāvēja savu valsti. Traģēdija ir tā, ka gan Vācija, gan Padomju Savienība armijas rindās iesauca arī okupētās Latvijas iedzīvotājus. Pavisam vienkārši skaidrojot: 9. maijā pie pieminekļa tiek svinēta ne jau sabiedroto spēku uzvara pār nacistisko Vāciju, bet citas valsts, kura bija okupējusi Latviju, uzvara. Un šī uzvara mums atnesa 50 okupācijas gadus.

Lai kādi arī būtu ekspertu atzinumi par minēto līgumu, manuprāt, saprātīgi būtu sakopt gan pieminekli, gan tā apkārtni un izveidot tam pieskaņotu piemiņas vietu citu valstu karavīriem, kuri cīnījās pret nacistisko Vāciju un ar kuru palīdzību nacisms tika uzvarēts. Aizvākt to prom vai nojaukt radītu pārāk krasu Krievijas reakciju, tāpat jau Putina propagandas Latvijā netrūkst.
Tomēr diskusijas par pieminekli parādīja vēl kādu šīs problēmas aspektu: ļoti daudzi Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie un arī Krievijas pilsoņi savu identitāti saista tieši ar uzvaru Lielajā Tēvijas karā, kuru nav iespējams mainīt. Var teikt, ka identitāte pirmām kārtām saistās ar valodu un kultūru, bet neapšaubāmi daudziem tieši Lielais Tēvijas karš ir daļa no viņu identitātes, daļa no esamības un viņu vērtības apliecinājums. Sabiedroto ieguldījumam un Latvijas okupācijai šīs identitātes apziņā vietas nav. Starp citu, līdzīgi ir arī Krievijā, kur šī īpašā izredzētība saistībā ar Lielo Tēvijas karu tiek audzēta un uzkurināta.

Jāpiekrīt Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles sacītajam, ka latviešiem savukārt identitātes daļa ir ne tikai valoda un kultūra, bet arī okupācija. Un runa nav par vēstures aizmiršanu, bet par to, ka daudzos jautājumos mēs vēl šodien netiekam ārā no vēlmes visu skatīt tikai saistībā ar to, bet tas brīžiem traucē iet uz priekšu, būvēt eiropeisku un demokrātiski nākotni. Galu galā latviešu identitāte ir eiropeiska, mēs esam Eiropas daļa un robeža lēmumiem un rīcībai ir šīs mūsu identitātes daļas apdraudējums. Ja vieniem identitāte saistās tikai ar karu, tad mums bieži vien tās ir bailes, kas mūs savažo.
Domāju, bailes automātiski piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem ir spilgts apliecinājums pašapziņas trūkumam un mūžīgā ienaidnieka meklējumiem. Acīmredzot daudzi domā, ka šie bērni jau piedzimstot ir mūsu ienaidnieki. Ar ko šie uzskati atšķiras no hitleriskās Vācijas vai staļiniskās Krievijas uzskatiem par ienaidniekiem un viņu bērniem? Turklāt par naidu un neuzticību pretī var saņemt tieši tādu pašu attieksmi. Naids nerada mīlestību.

Par spēju atšķirt ienaidniekus, savējos un, piemēram, likuma pārkāpējus un arī to, cik bieži ļaujam vaļu emocijām, sakot „patīk” vai „nepatīk”, pirms dažām dienām pārliecinājos tepat, Cēsīs. Kādā kafejnīcā apsēdos pie blakus galdiņa četrām latviešu kundzēm cienījamos gados, kuras tobrīd runāja par Eiroparlamenta vēlēšanām. Gribot negribot daļu sarunas nācās dzirdēt bez īpašas klausīšanās. Divas kundzes bija sajūsmā par Nilu Ušakovu: „Viņš man tā patīk! Viņš ir tik labs! Es tikai par viņu!” Neviļus atcerējos kādu citu sarunu pirms četriem gadiem pilsētas autobusu pieturā, kad tika apspriesti Valsts prezidenta amata kandidāti. „Mēs jau gan nevaram vēlēt, bet kā es viņu gribētu, viņš ir tik smuks un viņam ir tik glīts uzvalks!” sacīja kāda no spriedēju pulciņa par vienu no amata kandidātiem. Pārējās sarunas biedrenes piekrita. Jau gribēju sacīt, ka runa nav par skaistuma konkursu, bet par Valsts prezidentu, bet nodomāju, ka nebūs pieklājīgi iejaukties svešu cilvēku sarunā. Līdzīgi bija nupat kafejnīcā. Nepajautāju, vai visi likumu pārkāpumi un izšķērdētie nodokļu naudas miljoni „Rīgas satiksmē”, kas kļuvuši zināmi un par kuriem kā kapitāldaļu turētājs neapšaubāmi ir atbildīgs Rīgas mērs, tādas muļķības vien ir, bet klusēju tā paša iemesla dēļ. Protams, brīvā valstī brīvam cilvēkam ir tiesības izvēlēties pēc principa „Man patīk!”. Tikai tad būtu jābūt gatavam pēc tam pieņemt arī lēmuma sekas un nemeklēt mistiskus ienaidniekus, kuri dara sliktu valstij un cilvēkiem. Izskatās, ka mēs bieži vien esam ienaidnieki paši sev.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
30

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
62
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
33

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
31

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
33

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
31

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi