Svētdiena, 6. aprīlis
Vārda dienas: Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis
weather-icon
+2° C, vējš 3.91 m/s, Z-ZA vēja virziens

Par dzīves ilgumu

Līga Salnite
16:44
14.05.2023
51

Neieslīgstot pārējās detaļās, atzīšos – jā, man brīžiem ir uznākusi sajūta, ka neredzu sev jēgpilnu nākotni vai vērtīgu sabiedrisko ieguvumu no eksistences. Tas tā, mirkļa pārdomu uzplaiksnījumi, kad esi pārlieku saguris no ikdienas piezemētās rutīnas – piecelties, pabarot, kādu nomazgāt, kādu izvest pastaigāties, atkal pabarot, nolikt uz diendusu un tā tālāk. It nemaz nerunāju par ko depresīvu vai dzīvi nomācošu, bet doma par to, kāda tad ir manas dzīves jēga un kas paliktu pēc manis, kad kādā no iespējamajiem mirkļiem es aizietu, pa manu galvu ir lodājusi gan.

Kā ar atbildi manām izkliedētajām domām tīmeklī it nejauši sastapos ar līdz šim zināmās pasaulē vecākās sievietes dzīvesstāstu. Pat nespēju izskaidrot kā, jo šīs francūzietes dzīves gājums nesniedz konkrētas norādes, ko darīt, par ko domāt, kā dzīvot. Žanna Kalmana nodzīvoja 122 gadus un 164 dienas. Viņa dzimusi tālajā 1875.gadā un 14 gadu vecumā pieredzēja Eifeļa torņa uzbūvēšanu, kā arī reiz satikusi Vincentu van Gogu, kuru savās atmiņās gan aprakstīja visai neglaimojoši. Vēl līdz simts gadu vecumam viņa braukusi ar velosipēdu, tikai sasniedzot 117 gadus, atmetusi smēķēšanu, ko bija sākusi 21 gada vecumā. Turklāt Žanna šo paradumu atmetusi neba jau nu veselības sau­dzēšanas nolūkos – ap to brīdi kundze jau bija teju pazaudējusi acu gaišumu un gluži vienkārši nav gribējusi ik dienu lūgt apkārtējiem palīdzību cigaretes aizdegšanā.

Kad Žannai bija 90 gadu, viņa vienojusies ar kādu 47 gadus vecu juristu, ka pēc savas nāves nodos viņam dzīvokli, ja viņš ik mēnesi līdz pat hipotētiskajai pēdējai stundai kundzei izmaksās 2,5 tūkstošus franku. Lai nu kā, tas beidzies ar to, ka vīrietis pēc 30 gadiem aizgājis viņsaulē un viņa atraitne vēl pāris gadu turpinājusi izmaksāt Kalmanas kundzei mēnešmaksu.

Es gan ne tuvu nepretendēju nodzīvot tik ilgi, bet pēkšņi kļuva tik patīkami viegli, lasot tādu dzīvesstāstu. Nebūt neplānoju arī uzsākt smēķēt vai vēl kādā veidā sekot šīs asprātīgās kundzes pēdās. Taču, nenoliedzami, man tīk šīs sievietes humora izjūta un spēja baudīt. Starp viņas dzīves baušļiem un atziņām rodama ne viena vien pērle, to­starp par viņas vienīgo krunku, uz kuras viņa sēžot. Varbūt tas mierinājums, ko esmu ieguvusi, ir sava veida atļauja dzīvot tā, kā tev izdodas un kā tu māki gūt no tā prieku. “Būt jaunam ir prāta stāvoklis, tas nav atkarīgs no tava ķermeņa. Es patiesībā joprojām esmu jauna meitene, tik tas, ka neesmu pārāk labi izskatījusies pēdējos 70 gadus.” Tā Žanna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
38

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
63

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
31

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
51

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
20
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
27
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi