Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts (Jaunais laiks) Nesen Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas turpmāk paredzēs noteiktus ierobežojumus valsts atbalstu saņēmušām bankām, kā arī bankām, kam noteikti noguldījumu ierobežojumi. Ar šo normu paredzēts aizliegt bijušajiem banku īpašniekiem un akcionāriem uzkrāt un izmaksāt procentus un cita veida atlīdzību. Aizliegums saņemt šādus maksājumus stājās spēkā no brīža, kad pieņemts lēmums par valsts atbalsta piešķiršanu vai ierobežojumu noteikšanu līdz atbalsta sniegšanas izbeigšanas vai aizlieguma atcelšanas dienai.
Spilgtākais bankas glābšanas piemērs Latvijā, protams, ir Parex banka, kas darbības stabilizācijai pērn no valsts saņēma ap miljardu eiro. Savukārt abi bijušie bankas vadītāji joprojām ik mēnesi no bankas saņem 380 tūkstošus latu katrs kā procentus no depozītā noguldītiem līdzekļiem, kas pirms tam ņemti kredītā šai pašā bankā. Finanšu pasaulē šo darbību pazīst kā rate spread iespēju izmantošanu savā labā. Lieki piebilst, ka šādi bankai un līdz ar to arī valstij tiek radīti ievērojami zaudējumi.
Diemžēl Parex abi bijušie īpašnieki arī turpmāk saņems nodokļu maksātāju naudu, jo Saeimas deputātu vairākums neieklausījās šo rindu autora aicinājumā likumā paredzamos ierobežojumus valsts atbalstu saņēmušajām bankām attiecināt arī uz tām kredītiestādēm, kas jau saņēmušas valsts finansiālo atbalstu jeb mūsu, nodokļu maksātāju, naudu. Tātad šajā gadījumā – Parex. Lai kādi argumenti arī netika minēti likuma apspriešanas laikā, priekšlikumos noteikt šos ierobežojumus nebija nekā neparasta, un par to var pārliecināties, atskatoties vēsturē. Jāatceras, ka situācija Latvijā nav unikāla. Finanšu un banku krīze skāra daudzas pasaules valstis. Gan ASV, gan Lielbritānijas gan vēl daudzu citu valstu valdības bija spiestas glābt bankas, ieguldot tajās prāvas nodokļu maksātāju naudas summas. Kad bankas tika glābtas, daudzās no tām, noslēdzoties gadam, banku vadītāji un akcionāri nekautrējās sev izmaksāt nesamērīgus tā dēvētos bonusus laikā, kad šīs bankas faktiski dzīvoja par valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju līdzekļiem. Ar ko tas beidzās? Sabiedrības sašutums šajās valstīs bija milzīgs, un attiecīgo valstu parlamenti nekavējoties reaģēja, aizliedzot šādas pārmērības – aizliedzot izmaksāt pārmērīgus finansiālus labumus banku galvgalī esošajām personām, kamēr bankās atrodas valsts ieguldītā nodokļu maksātāju nauda. Tā šī gada 17. februārī ASV prezidents Baraks Obama parakstīja likumu, kas, cita starpā, paredzēja piemērot šo normu arī retrospektīvi, tātad – tām ASV finanšu institūcijām, kurām valsts bija sniegusi savu palīdzību jau iepriekš. Līdzīgi rīkojās arī daudzas Eiropas valstis.
Nedrīkst arī aizmirst, ka Latvijā šī normai faktiski nebūtu atpakaļejoša spēka, jo, pieņemot šo priekšlikumu, tā stātos spēkā brīdī, kad likums tiktu izsludināts. Attiecīgi arī nesamērīgo summu, kas pašlaik tiek maksātas bijušajiem banku īpašniekiem, izmaksa tiktu pārtraukti nevis no brīža, kad valsts bija spiesta ieguldīt bankā nodokļu maksātāju naudu, bet gan no brīža, kad šis likums stātos spēkā. Savukārt juristiem, kuri uzskata, ka šis priekšlikums nav pieņemams tā retrospektīvā rakstura dēļ, vajadzētu atceries, ka vēl tikai pirms dažām nedēļām Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kur viena no normām, saskaņā ar deputātu balsojumu, stājās spēkā ar šī gada 1.jūliju, tātad ar atpakaļejošu datumu. Un ja mēs vismaz vārdos nešaubāmies, ka likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi, tad nedrīkst būt tā, ka daži izrādās vienlīdzīgāki par pārējiem. Šajā kontekstā ir arī ļoti svarīgi noskaidrot visus apstākļus, kas saistīti ar Parex bankas pārņemšanu iepriekšējās valdības laikā. Latvijai patlaban ir ļoti svarīgi iespējami ātrāk pārdot banku, lai atgūtu tajā ieguldīto nodokļu maksātāju naudu, bet māc šaubas, ka kāds nopietns investors vēlēsies pārņemt finanšu struktūru, kura paslēpti visneiedomājamākie zemūdens akmeņi. Tāpat, neiedziļinoties diskusijās par to, cik vajadzīga bija bankas pārņemšana, ir nepieciešams noskaidrot, cik lielā mērā šī procesa laikā tika pārkāptas valsts intereses. Galu galā bankā ieguldītais aptuveni miljards eiro ir tieši tā summa, kuras šobrīd tik katastrofiski trūkst valsts budžetam, un ja notikušo pavadījušas nelikumības, vainīgajiem jāsaņem reāls, nevis tikai simbolisks sods, ļaujot viņiem aizsegties ar politisko atbildību.
Komentāri