Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Paldies, ka atbalstāt Gruziju!

Druva
23:00
22.08.2008
30

Divu nedēļu laikā, kopš pasaules sabiedrība uzzina par notiekošo Gruzijā, “Druva” vēlējās sarunāties ar kādu gruzīnu, lai uzklausītu mūspusē dzīvojoša un strādājoša cilvēka situācijas un konflikta vērtējumu.

Uzzinājām, ka slēpošanas un atpūtas parka “Ozolkalns” līdzīpašnieks ir 32 gadus vecais gruzīns Goča Tutberidze, kurš dzimis un bērnību pavadījis Kutaisi. Pašlaik salīdzinoši drošajā Gruzijas rietumu daļā dzīvo daļa viņa dzimtas – vecmāmiņa ar vectētiņu, tantes un onkuļi, arī vecākais brālis ar ģimeni. Uzņēmējs stāsta, ka bieži dodas uz savu dzimteni, tāpēc Gruzijā notiekošo skata nevis no malas, bet iekšienes. Goča Tutberidze neslēpj, ka ļoti pārdzīvo par Gruzijas cilvēkiem un valsts attīstības iespējām, bet, izjautāts par konflikta iemesliem, ir strikts un

lūdz Latviju, kuru viņš uzskata par savu otro dzimteni, un tās iedzīvotājus saprast viņa kā Gruzijai lojāla cilvēka domas un mudina neklausīties demagoģijā, kas tiek pausta Krievijas masu medijos, kur tauta tiek pataisīta par pašu nežēlīgāko pasaulē, kas nogalina sievietes un bērnus, iznīcina savu zemi. “Gruzijas attīstība, straujš valsts uzplaukums sākās pēc tā sauktās Rožu revolūcijas, kad pie varas nāca Mihails Saakašvili. Līdz tam valsts mīņājās uz vietas, pat slīdēja atpakaļ, bet Saakašvili ir zināms kā vadītājs ar rietumniecisku, amerikānisku domāšanu, tāpēc sekoja attīstība. Gruziju sāka dēvēt par energoresursu tranzītvalsti, jo cauri teritorijai no Kaspijas jūras, Azerbaidžānas līdz Melnajai jūrai plūda gāze un nafta, izmantojot pazemes sistēmas un dzelzceļu. Gruzijas vārds izskanēja makroekonomikā, un mēs kļuvām interesanti Eiropai, pat Amerikai. Šīm valstīm bija svarīgi, lai Gruzijā būtu stabila ekonomika, politiskā situācija, sekmētos sadarbība, tāpēc salīdzinoši daudz līdzekļu tika piesaistīts kopējai valsts attīstībai. Valsts ekonomika strauji attīstījās, un reizē sakārtojās sociālā, izglītības sfēra. Valstī pamazām tika izskausta korupcija, tika atvirzītas kriminālo grupējumu intereses. Pēdējos gados tika sakārtota infrastruktūra, būvēja maģistrālos satiksmes, dzelzceļa tīklus uz Turciju, Krieviju. Gruzija kļuva nozīmīga Eiropai, visā Ziemeļkaukāzā un Vidusāzijā. Nodrošināja energoresursu tranzītu. Taču šāda augšupeja nepatika Krievijai, un Gruzija nonāca krustcelēs. Valsts uzņemtais kurss bija neizdevīgs Krievijai. Es uzsveru – Krievijas valdībai, nevis tautai.

Viennozīmīgi varu teikt, ka Krievijai, iebrūkot Gruzijā, interesēja šo valsti novājināt, sagraut tās ekonomiku un valstiskumu, bet it kā savu pilsoņu aizstāvēšana bija tikai iegansts, nosauktais iemesls. Es domāju, ka konflikta laikā par osetīnu tautas likteni armijnieki un Krievijas valdība domāja vismazāk, jo jau pēc šīm 16 konflikta dienām tieši mazskaitlīgā osetīnu tauta ir visvairāk cietusi. No kā osetīni bija jāaizstāv? Vai Krievija to var pateikt? Vai tautai kāds prasīja? Un kāpēc ticēt, ka Krievija gribēja aizstāvēt savus pilsoņus, ja bombardēja valsti plašā teritorijā. Kāpēc joprojām ir okupēta trešdaļa valsts teritorijas?

Man Gruzijā ir draugi, viņi zina stāstīt, ka pilnībā ir sabombardēta, faktiski iznīcināta Poti tirdzniecības osta pie Melnās jūras. Ar degmaisījumu pildītas bumbas tiek izšautas mežos pie Boržomi, tā izpostot iekārtotu kūrortu. Man stāstīja, ka Turcijas helikopters devies palīgā dzēst degošo teritoriju, bet tas liegts. Krievijas ārlietu vadība taču teica, ka Gruzijā jāmaina valsts vadītājs, ka ar Saakašvili nerunās. Vai tā nav iejaukšanās neatkarīgas valsts lietās? Krievijas armija joprojām kontrolē daļu valsts un mērķtiecīgi iznīcina tās infrastruktūru un ekonomiku. Ap 160 tūkstošiem iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, pārsvarā uz Tbilisi. Ja Krievijas armija vēl ilgi saimniekos valstī, tad Gruzija apstāsies savā attīstībā. Viss iegūtais būs zaudēts.

Ko Latvija un citas pasaules valstis var palīdzēt? Politiskais atbalsts un cilvēciskā sapratne ir vislielākā. Latvijai pienākas liela pateicība no Gruzijas, ka tā pauda tiešu nosodījumu Krievijas rīcībai, paldies cilvēkiem, kas nāca un piedalījās atbalsta akcijā pie Gruzijas vēstniecības Rīgā, paldies cilvēkiem, kuri ikdienā domā par Gruzijā notiekošo un cer, ka mums izdosies saglabāt savas valstiskās vērtības, un paldies pat Latvijas nacionālajai aviokompānijai, kas atcēla tikai pāris reisus uz Tbilisi un nepacēla lidojuma biļetes cenu, kā to izdarīja citas starptautiskas aviokompānijas, zinot Gruzijas situāciju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi