Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pacietīgie un izturīgie pensionāri

Druva
23:00
03.04.2009
7

pensionāre Līgatnē

Mani aizvainoja un šokēja Valsts prezidenta presē paustā nostāja, ka iespējamais pensiju samazinājums nebūtu nekas sevišķs. Ja vien pensionāriem izskaidrotu, kāpēc tas nepieciešams, tad pensionāri arī tam piekristu, jo vēsture pierādījusi, ka tagadējā pensionāru paaudze ir izturīga. Tas skan kā izsmiekls. Jā, mūsu paaudze ir izturējusi kara, pēckara un okupāciju smago slogu, pie tam ne vien izdzīvojusi, bet cauri šiem melnajiem laikiem mūžu garumā iznesusi savās sirdīs un ar savu izturību saglabājusi Latvijai iespēju atgūt neatkarību. Un mūža vakarā savā brīvajā neatkarīgajā Latvijā iedzīti nabadzībā, atņemot elementārākās cilvēka tiesības uz pajumti, veselības aprūpi, pārtiku. Gribu atgādināt Valsts prezidentam, ka visus atjaunotās neatkarības gadus un vēl joprojām absolūtais pensionāru vairākums saņem pensijas, kas krietni atpaliek no iztikas minimuma. Paskaidroju, ka iztikas minimums ir valsts Statistikas pārvaldes izskaitļotā minimālā preču un pakalpojumu groza vērtība latos, kas nepieciešama vienai personai mēnesī. Ja izdzīvošanai nav pat minimuma, tad tā ir nabadzība. Īpaši cietsirdīga ir veco, bezpalīdzīgo, slimo cilvēku atstāšana bez veselības aprūpes iespējām, jo vairums no viņiem nav spējīgi maksāt ne par ārstēšanos, ne par zālēm. Vara ciniski nolēmusi veco paaudzi morālam un fiziskam pazemojumam. Prezidenta kungs, vai mēs to esam pelnījuši? Vairākums pensionāru nav piedzīvojuši kādus tur treknos gadus, par ko tagad skandina. Dažu vai vairāku latu pensiju palielinājums nav spējis sekot līdzi iztikas minimuma pieaugumam, kur nu vēl panākt to.

Pensionāru paaudze savu darbu ir godam padarījusi un pienākumu pret Latviju izpildījusi. To nevar teikt par tagad valdošo eliti (kliķi). Pensionāru mūža darbā radītās vērtības bija pamats atjaunotās valsts iespējamajam uzplaukumam, taču vara tās noziedzīgā veidā un savtīgos nolūkos izputināja. Tiem, kas noveduši valsti krīzē, ir īstais brīdis atgriezt valstij un sabiedrībai nozagtās, izkrāptās, nolaupītās vērtības un kādu laiku padzīvot ar iztikas minimumu. Neesam skaudīgi, to viņiem novēlam, kaut arī pašiem mums nav pat šī minimuma. Un tad paskatīties, vai ir nepieciešams pakļaut vēl ekstrēmākiem izdzīvošanas eksperimentiem daudz cietušo veco paaudzi, lai kārtējo reizi pārliecinātos par tās izturību.

Es šeit nerunāju par visiem pensionāriem, bet par pensionāru absolūto vairākumu. Vairāki tūkstoši privileģēto pensionāru saskaņā ar jau pieņemšanas brīdī ļaunprātīgi izkropļoto pensiju aprēķina formulu nepelnīti saņem tuvu tūkstotim (un arī pāri tūkstotim) latu mēnesī.

Valsts prezidentam un citiem, kas mēdz atsaukties uz vidējiem rādītājiem, piedāvāju dažus skaitļus.

Vecuma pensionāru kopskaits 465 tūkstoši. No tiem zem iztikas minimuma saņem 333 tūkstoši, tanī skaitā 11 tūkstoši saņem līdz Ls 100 mēnesī un 176 tūkstoši līdz Ls 150 mēnesī (VSSA statistikas daļas dati).

Pirms atņemt pensionāriem viņu nabaga grašus, paskaitiet, cik saņem treknie kungi un kundzes!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
43
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi