pensionāre Līgatnē
Mani aizvainoja un šokēja Valsts prezidenta presē paustā nostāja, ka iespējamais pensiju samazinājums nebūtu nekas sevišķs. Ja vien pensionāriem izskaidrotu, kāpēc tas nepieciešams, tad pensionāri arī tam piekristu, jo vēsture pierādījusi, ka tagadējā pensionāru paaudze ir izturīga. Tas skan kā izsmiekls. Jā, mūsu paaudze ir izturējusi kara, pēckara un okupāciju smago slogu, pie tam ne vien izdzīvojusi, bet cauri šiem melnajiem laikiem mūžu garumā iznesusi savās sirdīs un ar savu izturību saglabājusi Latvijai iespēju atgūt neatkarību. Un mūža vakarā savā brīvajā neatkarīgajā Latvijā iedzīti nabadzībā, atņemot elementārākās cilvēka tiesības uz pajumti, veselības aprūpi, pārtiku. Gribu atgādināt Valsts prezidentam, ka visus atjaunotās neatkarības gadus un vēl joprojām absolūtais pensionāru vairākums saņem pensijas, kas krietni atpaliek no iztikas minimuma. Paskaidroju, ka iztikas minimums ir valsts Statistikas pārvaldes izskaitļotā minimālā preču un pakalpojumu groza vērtība latos, kas nepieciešama vienai personai mēnesī. Ja izdzīvošanai nav pat minimuma, tad tā ir nabadzība. Īpaši cietsirdīga ir veco, bezpalīdzīgo, slimo cilvēku atstāšana bez veselības aprūpes iespējām, jo vairums no viņiem nav spējīgi maksāt ne par ārstēšanos, ne par zālēm. Vara ciniski nolēmusi veco paaudzi morālam un fiziskam pazemojumam. Prezidenta kungs, vai mēs to esam pelnījuši? Vairākums pensionāru nav piedzīvojuši kādus tur treknos gadus, par ko tagad skandina. Dažu vai vairāku latu pensiju palielinājums nav spējis sekot līdzi iztikas minimuma pieaugumam, kur nu vēl panākt to.
Pensionāru paaudze savu darbu ir godam padarījusi un pienākumu pret Latviju izpildījusi. To nevar teikt par tagad valdošo eliti (kliķi). Pensionāru mūža darbā radītās vērtības bija pamats atjaunotās valsts iespējamajam uzplaukumam, taču vara tās noziedzīgā veidā un savtīgos nolūkos izputināja. Tiem, kas noveduši valsti krīzē, ir īstais brīdis atgriezt valstij un sabiedrībai nozagtās, izkrāptās, nolaupītās vērtības un kādu laiku padzīvot ar iztikas minimumu. Neesam skaudīgi, to viņiem novēlam, kaut arī pašiem mums nav pat šī minimuma. Un tad paskatīties, vai ir nepieciešams pakļaut vēl ekstrēmākiem izdzīvošanas eksperimentiem daudz cietušo veco paaudzi, lai kārtējo reizi pārliecinātos par tās izturību.
Es šeit nerunāju par visiem pensionāriem, bet par pensionāru absolūto vairākumu. Vairāki tūkstoši privileģēto pensionāru saskaņā ar jau pieņemšanas brīdī ļaunprātīgi izkropļoto pensiju aprēķina formulu nepelnīti saņem tuvu tūkstotim (un arī pāri tūkstotim) latu mēnesī.
Valsts prezidentam un citiem, kas mēdz atsaukties uz vidējiem rādītājiem, piedāvāju dažus skaitļus.
Vecuma pensionāru kopskaits 465 tūkstoši. No tiem zem iztikas minimuma saņem 333 tūkstoši, tanī skaitā 11 tūkstoši saņem līdz Ls 100 mēnesī un 176 tūkstoši līdz Ls 150 mēnesī (VSSA statistikas daļas dati).
Pirms atņemt pensionāriem viņu nabaga grašus, paskaitiet, cik saņem treknie kungi un kundzes!
Komentāri