Redz, kā nu sanācis. Godmaņpaps strikti pateica, ka nekādi tēriņi izklaidēm nav pieļaujami, un kādas problēmas uzreiz radās. Vesela biznesa nozare – pasākumu rīkošanas aģentūras – iet uz grunti. Neesot vairs darba. Izrādās, tās dzīvojušas uz valsts iestāžu naudas makiem, tātad, uz mūsu, nodokļu maksātāju, pleciem.
Bet mani uzjautrina cits fakts. Rau, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem bija sasolīts, ka, atzīmējot uzņēmuma 15 gadu jubileju, visi kopā dosies uz Operu, lai noskatītos “Aīdu”. Tagad, kad aizliegts par valsts naudu svinēt svētkus, pasākums jāatsauc, jāmaksā soda nauda par līguma laušanu un jāatvainojas par nenotikušo izrādi.
Atzīšos, ka man šī situācija, maigi izsakoties, liekas smieklīga. Vai tiešām nevienam no uzņēmuma neienāca prātā, ka biļetes varētu nopirkt arī par savu naudu, ja reiz gribējās visiem svētkos būt kopā? Tad būtu gan kopā būšana, gan nebūtu jāmaksā soda nauda. Kā vēsta informācija Operas mājas lapā, biļešu cenas uz “Aīdu” ir no trim līdz 32 latiem. Vadība varētu pirkt dārgās biļetes, pārējie – atbilstoši rocībai. Dienesta vadītāja amatpersonas deklarācija liecina, viņš var atļauties biļeti ne tikai par 32 latiem. Bet laikam jau valsts iestādēs un ministrijās izklaidēm nav raduši tērēt savu naudu. Varbūt dzīve izmācīs?
Komentāri