Nedēļas nogalē devos uz Kuldīgu. Sestdien, izbraucot no Cēsīm, nekas neliecināja par to ziemu, kas sagaidīja, svētdienas vakarā atgriežoties. Kurzemē par sniegu jau sen aizmirsuši, tur jau februāra vidū runāja par meteoroloģiskā pavasara iestāšanos. Arī svētdien Kurzemes dienvidos bija saulaina, pat varētu teikt, pavasarīga diena. Temperatūra gan vien nedaudz virs nulles, bet saulīte tomēr visu vērš daudz gaišāku, cerīgāku. Jo patiesībā ziemas jau pietiek, tik ļoti gaidām pavasari!
Jau esot Kurzemē, pienāca ziņas par ziemu, kas atnākusi Cēsīs, un fotoattēlos varēja skatīties kā brīnumā. Tas labi parādīja, lai arī Latvija tik maza, atšķirības tajā var būt tik ļoti izteiktas. Gandrīz vai negribējās braukt prom no pavasara, bet nekur jau nav tik labi kā mājās.
Mājupceļā līdz Rīgai vēl pavadīja pavasaris, bet aiz galvaspilsētas ziema sāka māt arvien spēcīgākus sveicienus, kas izpaudās sniegputenī, sniega aizpūstos ceļos un samazinātā braukšanas ātrumā. Siguldā visi ceļi sniegā un ledū, un turpmākais mājup ceļš ar apmēram 60 kilometriem stundā. Visi brauca ļoti prātīgi, par apdzīšanas manevriem nedomājot, galvenais noturēties savā joslā, jo jau tā tumsas apgrūtināto redzamību ik pa laikam vēl vairāk ierobežoja pamatīgas puteņa vērpetes. To, pie kā noved neuzmanīga braukšana, liecināja satiksmes negadījums starp Siguldu un Līgatni. Vakar ziņās izlasīju, ka šajā avārijā divi cietušie. Neslēpšu, bija liels atvieglojums, novietojot auto stāvvietā, kad ceļš bija veiksmīgi galā. Nav arī iemesla pārmest ceļu uzturētājiem, jo viņi tādā situācijā neko diži mainīt nevarētu. Jāatceras vien atziņa, ka nav nozīmes dusmoties uz apstākļiem, kurus nevaram ietekmēt. Atliek pielāgoties. Tumsā varēja vien nojaust, ka atgriezusies ziema, rītā, pieejot pie loga, prātā atausa kāds svētdien izlasītais ieraksts tīmeklī pie sniegotas ainavas: “Ir jau skaisti…, bet pietiek. Gribas pavasari!”
Likās taču, ka tas ir tik tuvu, pagājušajā nedēļā jau runāja par siltuma rekordiem, bet vakar Toms Bricis sacīja, ka šonedēļ pāris naktis varētu būt starp aukstākajām šajā ziemā. Un, lai viss būtu vēl “cerīgāks”, ziņās izlasu, ka pastāv liela varbūtība – martā vēl būs krietns sals un dziļš sniegs.
Protams, tas nav nekas neparasts, ne tāds pirmais gads, ne pēdējais, tomēr rītos tīrīt sniegu no mašīnas ir daudz grūtāk nekā ziemas sākumā. Gribas nolikt ziemas drēbes, gribas ieelpot pavasarīgu gaisu un savām acīm priecāties par pirmajām sniegpulkstenītēm, nevis skatīties uz tīmeklī ieliktajām šo pavasara vēstnešu fotogrāfijām, kas uzņemtas Kurzemē.
Komentāri