Matīss Neimanis, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs. Var teikt, ka gads beidzies un var tā mierīgi pasēdēt un izvērtēt, kas ir bijis labs, kas padarīts, kas palicis vienīgi ieceres līmenī. Tāpat, ne mazāk svarīgi ir padomāt, kāds būs nākamais gads, kādus pārbaudījumus nāksies pārvarēt, kādi panākumi ir cerami un, ko es varu darīt, lai sasniegtu savus mērķus. Viens variants, par šīm lietām var domāt sēžos siltā izstabā un skatoties kā arā snieg. Otrs variants, ir paņemt lāpstu un lēnām tīrot sniegu pārdomāt, cik daudz iespējas šogad es esmu izmantojis, vai esmu darījis visu, kas ir bijis manos spēkos, vai katras 24 stundas esmu pavadījis pilnvērtīgi un nevienu minūti neesmu tērējis bezjēdzīgi?
Nav šaubu, ka ir daudzi cilvēki, kuri patiešām var apgalvot, ka ir darījuši visu, kas viņu spēkos un izmantojuši ne tikai katru iespēju, bet noteikuši sev izaicinājumus, kurus ir izdevies sasniegt. Un man nav šaubu tāpēc, ka, piemēram, šogad redzot lielveikalu apmeklētāju pirkumu apjomu ir skaidri saprotams, ka vienai daļai sabiedrības krīze ir beigusies.
Tāpat, nav šaubu (ko apliecina virkne socioloģisku pētījumu), ka ir daļa sabiedrības, kura slīgst ar vien lielākā trūkumā, kuriem tuneļa galā nekāda gaisma nav redzama. Daudzi no viņiem ir situācijas ķīlnieki, kurā nonākuši varbūt savas vainas pēc (neapdomīgi tika ņemti kredīti), vai arī tīri objektīvi paša īstenotajā uzņēmējdarbībā ir iestājies bankrots, vai zaudēts darbs pateicoties globālajai krīzei un valstī ne pārāk prasmīgi īstenotajai ekonomiskajai politikai. Inovācija un eksports ir Latvijas cerību stariņš. Mums nepieciešama ir Nokia, iPhone vai citi salīdzinoši veiksmīgi daudzmiljonu un miljardu biznesi.
Taču kā būtu ar mazumiņu?
Kādu labu laika brīdi atpakaļ (1996.g.), ap šo laiku, kāds mudināja katru izgludināt bikses, iemācīties angļu valodu un… tai skaitā notīrīt sniegu no savas mājas priekšas utt. Var daudz kam nepiekrist, ko šis cilvēks ir teicis un darījis, bet šis mudinājums bija pareizs un tiešām vajadzīgs.
Kā būtu, ja katrs ietu un notīrītu ne tikai savu mājas priekšu no sniega, bet gar žogu esošo ielas posmu? Varbūt tad nebūtu velti jātērē laiks lamājot pašvaldības iestādes, kuras nenodrošina, ka mazās ieliņas tiek izšķūrētas. Tad nebūtu pašiem klupdamiem, krisdamiem jābrien pa mašīnas izbraukto sliedi. Tad uz ieliņas nebūtu tikai 3 vai pat 2 automašīnu iebrauktas sliedes un pretī braucošas automašīnas varētu samainīties. Manuprāt, gana liels sasniegums būtu, ja vienam cilvēkam izdotos vienoties ar visiem ieliņas iedzīvotājiem, lai katrs notīra ielas posmu gar žogu. Vai tikpat liels izaicinājums būtu daudzdzīvokļu iemītniekus pierunāt iziet sētā un nevis nolamāt sētnieku, bet paņemt lāpstu un kaut nedaudz patīrīt piebraucamo ceļu un stāvvietu. Gan pašiem būtu pēctam vieglāk novietot auto, gan nebojātos garastāvoklis par nenotīrīto ietvi, kur pašam klupdamam krisdamam ir jāiet.
Ja izdodas pierunāt kaimiņus katru notīrīt savu ielas posmu gar žogu, visticamāk, šim cilvēkam izdotos arī realizēt veiksmīgus biznesa projektus, kur ne mazāk svarīgi ir rast kopīgu valodu ar dažādiem cilvēkiem.
Lūk, visbeidzot mans novēlējums. Vajag sapņot par savu Nokia vai Facebook un miljardiem vērtu biznusu, bet vajag sākt ar mazumiņu. Pārbaudīt savas zināšanas darot mazas lietas, kur nav jāriskē ar lieliem naudas līdzekļiem, taču guvums tāpat ir iespējams. Apziņa, ka pateicoties Tavām pūlēm mazā ieliņa ir tīra no sniega, noteikti sniegs gana lielu gandarījumu un ticību saviem spēkiem, lai nākamajā gadā darīt jau finansiāli patīkamākas lietas. Laimīgu Jaunu gadu!!!
Komentāri