Piektdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Neturi sveci zem pūra

Monika Sproģe
07:56
23.04.2019
15

Nesen “Druvā” bija rakstiņš par burvīgiem jauniešiem, kuri pilsētas dzīvi iemainīja pret laukiem un izveidoja tiešsaistes domu grupu “Jaunieši laukos”.

Esmu pasekojusi, ar kādu informāciju tur jaunieši dalās, un mani priecē, ka, par spīti viedoklim, ka jaunie jau uz laukiem neies, daudziem jo daudziem ir milzīga interese par dzīvi ārpus lielpilsētas smoga. Un kas tik tajā grupiņā nenotiek – cilvēki apmainās viedokļiem, pieredzē gan par hipotekārajiem kredītiem, gan par klasiskākajiem lauku darbiem. Viens ir skaidrs – uzņēmīgo netrūkst, un tas iedvesmo. Arī paši domu grupas veidotāji raksta, ka vēlas parādīt un iedvesmot, sasmīdināt un aizraut — pierādīt, ka lauki ir super vieta, kur dzīvot!

Sarunā ar vienu no “Jaunieši laukos” veidotājiem Kristu Šeļegovsku interesējos, kā ar tiem cilvēkiem, kam viss ir slikti, vai viņi nenomāc radošumu un uzņēmību. Ja tādi arī pārskrien ceļu, vai tas nesavelk drūmus mākoņus? Krista bilda, ka vienmēr atradīsies kāds, kuram jāizsaka savs negatīvais viedoklis, taču tas nedrīkst laupīt prieku un tam nav jāpievērš uzmanība. Jau pirmajās dienās kāda dāma un pavecāks kungs rakstījuši vīpsnājošus komentārus – ko tad tādi zaļknābji iedomājas, dzīvo laukos ar diviem maziem sunīšiem, bauda lauku idilli un domā, ka viss pats no gaisa nokritīs? Agrāk vai vēlāk jaunajiem tā govs būs jātur, vistas jābaro un dārzs jāravē.

Īstenībā – nebūt nē. Esmu pamanījusi, ka tie, kuri meklē vietiņu ārpus Rīgas, nereti strādā attālināti. Viņi atraduši veidu, kā būt līdzsvarā ar dabu, sapratuši, kā iemantot mieru, vienlaikus strādājot un pelnot iztiku, izmantojot alternatīvas iespējas. Daži no viņiem savus bērnus skolo ar tālmācības metodēm – bērni kā bērni, ne viņiem kas laupīts, ne tamdēļ viņi zinībās atpalikuši.
Grozies kā gribi, šie drosminieki olas, burkānus un pienu nopirks veikalā, bet, ja kaut ko audzēs, tad tikai tāpēc, ka pašiem tā labpatīk. Šī tendence sāk iezīmēties spilgtāk. Tātad ir cerība, ka lauki neizmirs, taču tie vairs nebūs tādi, kādus esam pieraduši iedomāties. Laukos būs ģimenes, koptas viensētas, bet aramzemi apstrādās lielsaimnieks. Neticu, ka atgriezīsimies kolhoza laikos, tā doma jau izdomāta, tur vairs nav, ko kavēties, jāskatās nākotnē. Bet ir pagalam skumji, ja, no vienas puses, vecākā paaudze sēž virtuvē pie tamborētiem aizkariem, raugās caur izstīdzējušām ģerānijām un purpina, ka cilvēki brauc prom, ka lauki pārvēršas vientuļās salās, bet, tiklīdz kāds kaut ko grib darīt, tā ir pirmie, kas klaigā, ka jaunajiem nekas nesanāks.
Sanāks! Kāpēc lai nesanāktu? Vajag tikai atbalstu, vajag pieslēgties arī vidējai un vecākajai paaudzei. Skatīties, kas tad ir tie jautājumi, kas jaunos nodarbina. Ja tas ir praktiskas dabas jautājums, kur, kad vai kā kaut ko sēt, neturam sveci zem pūra, piepūšam vaigus un cenšamies jaunajiem palīdzēt. Šādi domājot, mēs palīdzam arī sev, jo varbūt jau nākamajā vasarā pamestajā lauku mājā ievāksies kāda ģimenīte. Tā soli pa solītim, un lauki atlabs. Turklāt notiks kas pavisam neredzams, bet ļoti svarīgs – zināšanas, kuras ir tieši vecākajiem ļaudīm, kas lauku darbu zina kā savus piecus pirkstus, tiks nodotas nākamajām paaudzēm.

Puni, zilumi, brūces un asaras, protams, būs, bet tas ir ceļš, ko ejam, un katrs šāds brīdis kaut ko māca. Piekrītu Kristai, ka kļūdīties darot, turklāt savā saimniecībā, tā nav nekāda mirstamā kaite.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
8

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
17

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
20
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Krišjānim Baronam 190

08:15
03.11.2025
19

31.oktobris daudziem jo daudziem, īpaši jaunākas paaudzes, cilvēkiem saistās ar Halovīnu jeb Visu svēto dienu. Lai arī šai tradīcijai sākums esot meklējums jau pirms mūsu ēras, gribas domāt, ka daudz svarīgāks mums, latviešiem, šis datums ir kā Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Šogad – 190. Un Latvijā Dainu tēvs tiek pieminēts un godināts pat visa gada […]

Ragaviņās uz mežu? Nē, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā

09:02
30.10.2025
40
1

“Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simt miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību, un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk,” aktuālu problēmu apraksta ziņu portāls “lsm.lv”. Šajā pašā publikācijā uzsvērti dati – no 2015. līdz 2023. […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
5
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi