Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Neturi sveci zem pūra

Monika Sproģe
07:56
23.04.2019
4

Nesen “Druvā” bija rakstiņš par burvīgiem jauniešiem, kuri pilsētas dzīvi iemainīja pret laukiem un izveidoja tiešsaistes domu grupu “Jaunieši laukos”.

Esmu pasekojusi, ar kādu informāciju tur jaunieši dalās, un mani priecē, ka, par spīti viedoklim, ka jaunie jau uz laukiem neies, daudziem jo daudziem ir milzīga interese par dzīvi ārpus lielpilsētas smoga. Un kas tik tajā grupiņā nenotiek – cilvēki apmainās viedokļiem, pieredzē gan par hipotekārajiem kredītiem, gan par klasiskākajiem lauku darbiem. Viens ir skaidrs – uzņēmīgo netrūkst, un tas iedvesmo. Arī paši domu grupas veidotāji raksta, ka vēlas parādīt un iedvesmot, sasmīdināt un aizraut — pierādīt, ka lauki ir super vieta, kur dzīvot!

Sarunā ar vienu no “Jaunieši laukos” veidotājiem Kristu Šeļegovsku interesējos, kā ar tiem cilvēkiem, kam viss ir slikti, vai viņi nenomāc radošumu un uzņēmību. Ja tādi arī pārskrien ceļu, vai tas nesavelk drūmus mākoņus? Krista bilda, ka vienmēr atradīsies kāds, kuram jāizsaka savs negatīvais viedoklis, taču tas nedrīkst laupīt prieku un tam nav jāpievērš uzmanība. Jau pirmajās dienās kāda dāma un pavecāks kungs rakstījuši vīpsnājošus komentārus – ko tad tādi zaļknābji iedomājas, dzīvo laukos ar diviem maziem sunīšiem, bauda lauku idilli un domā, ka viss pats no gaisa nokritīs? Agrāk vai vēlāk jaunajiem tā govs būs jātur, vistas jābaro un dārzs jāravē.

Īstenībā – nebūt nē. Esmu pamanījusi, ka tie, kuri meklē vietiņu ārpus Rīgas, nereti strādā attālināti. Viņi atraduši veidu, kā būt līdzsvarā ar dabu, sapratuši, kā iemantot mieru, vienlaikus strādājot un pelnot iztiku, izmantojot alternatīvas iespējas. Daži no viņiem savus bērnus skolo ar tālmācības metodēm – bērni kā bērni, ne viņiem kas laupīts, ne tamdēļ viņi zinībās atpalikuši.
Grozies kā gribi, šie drosminieki olas, burkānus un pienu nopirks veikalā, bet, ja kaut ko audzēs, tad tikai tāpēc, ka pašiem tā labpatīk. Šī tendence sāk iezīmēties spilgtāk. Tātad ir cerība, ka lauki neizmirs, taču tie vairs nebūs tādi, kādus esam pieraduši iedomāties. Laukos būs ģimenes, koptas viensētas, bet aramzemi apstrādās lielsaimnieks. Neticu, ka atgriezīsimies kolhoza laikos, tā doma jau izdomāta, tur vairs nav, ko kavēties, jāskatās nākotnē. Bet ir pagalam skumji, ja, no vienas puses, vecākā paaudze sēž virtuvē pie tamborētiem aizkariem, raugās caur izstīdzējušām ģerānijām un purpina, ka cilvēki brauc prom, ka lauki pārvēršas vientuļās salās, bet, tiklīdz kāds kaut ko grib darīt, tā ir pirmie, kas klaigā, ka jaunajiem nekas nesanāks.
Sanāks! Kāpēc lai nesanāktu? Vajag tikai atbalstu, vajag pieslēgties arī vidējai un vecākajai paaudzei. Skatīties, kas tad ir tie jautājumi, kas jaunos nodarbina. Ja tas ir praktiskas dabas jautājums, kur, kad vai kā kaut ko sēt, neturam sveci zem pūra, piepūšam vaigus un cenšamies jaunajiem palīdzēt. Šādi domājot, mēs palīdzam arī sev, jo varbūt jau nākamajā vasarā pamestajā lauku mājā ievāksies kāda ģimenīte. Tā soli pa solītim, un lauki atlabs. Turklāt notiks kas pavisam neredzams, bet ļoti svarīgs – zināšanas, kuras ir tieši vecākajiem ļaudīm, kas lauku darbu zina kā savus piecus pirkstus, tiks nodotas nākamajām paaudzēm.

Puni, zilumi, brūces un asaras, protams, būs, bet tas ir ceļš, ko ejam, un katrs šāds brīdis kaut ko māca. Piekrītu Kristai, ka kļūdīties darot, turklāt savā saimniecībā, tā nav nekāda mirstamā kaite.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi