Nenovērtē, vai tieši otrādi – novērtēja

Uz savu pirmo sēdi vakar sanāca 14.Saeima. Redzot iepriekšējā Saeimā notikušo jukšanu, šķelšanos un citas izdarības, gribējās cerēt, ka pie vainas tas 13.kārtas skaitlis, bet jaunās Saeimas sastāvs gan rāda, ka cipari ne pie kā nav vainīgi.

“Druvā” jau tika rakstīts, ka Cēsu novadu kā savu bija ierakstījuši 34 deputātu kandidāti dažādos sarakstos. Viņu vidū arī četri novada domes deputāti. Vēlēšanas pagāja, un šķita, šoreiz no mūsu puses nebūs neviena. Tiešām no Vidzemes apgabala neviens, kurš par savu dzīvesvietu norādījis Cēsu novadu, arī netika ievēlēts. Pārskatot ievēlēto deputātu statistiku, gan atklājas, ka tomēr viens ir ievēlēts. Atzīšos, ka bija pārsteigums atklāt, ka šis deputāts ir pretrunīgi vērtētais sludinātājs Mārcis Jencītis. Kā savu darba vietu un ieņemamo amatu norādījis: evaņģēliskā kristiešu draudze “Kristus pasaulei”, vecākais mācītājs. Ievēlēts no partijas “Latvija Pirmajā vietā”, tā sauktās Šlesera partijas, no Rīgas vēlēšanu apgabala. Depu­tāts norādījis, ka viņam īpašumā pieder divi dzīvokļi Cēsu novadā un viens Rīgā.

Tāda, lūk, pārstāvniecība no Cēsu novada. Kur tad pārējie 33? Vai viņu devumu, iespējamo pienesumu vēlētāji nenovērtēja? Bet varbūt tieši otrādi – novērtēja, un tāpēc arī šāds rezultāts. Tagad kandidāti var sevi mierināt ar domu, ka galvenais jau nav uzvarēt, bet piedalīties cīņā par uzvaru, ka šī bijusi laba pieredze, ka gatavi turpināt savas politiskās gaitas, un tā tālāk. Bet gan jau kādam kaut kur dziļi sirdī tomēr kremt, ka palicis nenovērtēts, ka tauta nav sapratusi īstās vērtības, ka pravietis savā zemē netiek cienīts. Nekas, laiks rit ātri, četri gadi paskries, un varēs mēģināt atkal un atkal, un, kas zina, varbūt kādreiz zvaigznes sakritīs.

Mums vienmēr patīk sacensties ar valmieriešiem, un te nu esam pamatīgos zaudētājos. No Valmieras novada ievēlēti pieci deputāti, un teikšu godīgi, ar daudz lielāku pienesumu.

Ja atceramies iepriekšējo Sa­ei­mu, ievēlēta tika Dace Rukšāne – Ščipčinska no Pārgau­jas novada (“Attīstībai/ Par”), bet parlamentā iekļuva arī Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/ Par”), kurš vēlēšanās palika uzreiz aiz svītras, bet, pateicoties tam, ka Artis Pabriks kļuva par aizsardzības ministru, iekļuva parlamentā un darbojās visus četrus gadus.

Ja skatāmies, kuri mūsu puses deputātu kandidāti ir vistuvāk aiz svītras, tad tas ir ZZS sarakstā. Kā divi nākamie aiz pjedestāla ir Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītājs Didzis Zemmers, kurš gan ir no Limbažu novada, bet tūlīt aiz viņa Cēsu domes deputāts Hardijs Vents. Tiesa, šobrīd nekas neliecina, ka šis politiskais spēks varētu tikt koalīcijā. Nu vismaz ne šajā, ko mēģina izveidot trīs politiskie spēki. Bet četri gadi ir ilgs laiks, un politika jau ir diezgan neprognozējama.

Protams, atklāts jautājums, cik liela nozīme tam, ka no novada kāds ir ievēlēts vai nav neviena, jo Latvijā balsojam par partijām, mums nav vienmandāta apgabali, kur balsojam par konkrētām personām. Tad no šī ievēlētā deputāta varētu prasīt atbildību, lai gan arī tas nosacīti, ja viņš paliek opozīcijā, tāpat neko ietekmēt nevar. Mēs ievēlam konkrētas partijas, un tad plusiņi, mīnusiņi nosaka to, kuri deputāti tiks. Tikai no viņiem pašiem atkarīgs, vai viņi brauc pie vēlētājiem vai ne, cik aktīvi ir savā deputāta darbā. Ja atceramies iepriekšējo Saeimu, cik daudzus deputātus mēs katrs varētu nosaukt, cik daudzus esam redzējuši, dzirdējuši publiski. Pieļauju, ka ļoti nedaudzus, jo nekur jau nav teikts, cik aktīvam jābūt deputātam. Viņš var kārtīgi nākt uz sēdēm, uz komisijas sēdēm, ja kādā vēlējies būt, lai būtu papildu ienākumi, un viss. Nav obligāti jānāk ar priekšlikumiem, nav jākāpj tribīnē runāt, sēdi mierīgi savā krēslā un priecājies, ka esi ticis siltā vietā ar labu atalgojumu, dažādiem bonusiem, un rēķini, kāds pienesums no tā būs pensijai. Un var pasapņot, ka šis varētu būt sākums ceļam pat uz Eiropas Par­lamentu, kur šis kumoss vēl treknāks un var darīt vēl mazāk.

Ja atskatāmies pagātnē, cik gan daudzi cīnītāji nav sevi pieteikuši Saeimas vēlēšanās un tikuši ievēlēti, jo vēlētājs cerēja, ka nu tik viss mainīsies, nu visss būs pa jaunam. Bet nekā. Nonākot Saeimā, šie cīnītāji kaut kur pazūd, un piemēri jau nav pārāk tālu jāmeklē.

Jaunā Saeima sākusi darbu, un pirmos rezultātus jau redzēsim itin drīz. Tas ļaus izdarīt pirmos secinājumus par tās darba spējām.