Valsts ierosinātā kārtība pedagogu atalgošanu veikt pēc jauna principa – nauda seko skolēnam-, būtiski ietekmēs lauku pamatskolu un vidusskolu nākotni. Ja līdz šim bija noteikts, ka laukos vecākajās klasēs jābūt vismaz 12 audzēkņiem, lai pedagogi saņemtu valsts garantētu algu, ar nākamo mācību gadu normai vairs nebūs nozīmes, jo pedagogu algu fondu veidos faktiskais skolēnu skaits.
Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis: „Jaunā kārtība valsts mērķdotāciju piešķiršanā liek izdarīt secinājumus, ka vidusskola ar 150 audzēkņiem varēs eksistēt, bet ne attīstīties. Novada dome nonāks dilemmas priekšā, ja tai nāksies atbalstīt daļas skolotāju stāšanos klases priekšā ar pašvaldības piešķirto finansējumu. Protams, ir arī cits risinājums – skolu optimizācija.
Izskatās, ka jaunā finansēšanas kārtība neapdraudēs Priekuļu vidusskolu, jo tajā mācās vairāk nekā 400 skolēnu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas vidusskolu, kurās ir vairāk nekā 300, un Raunas vidusskolu, kurā šajā mācību gadā ir vairāk nekā 250 skolēnu. Krīzi var piedzīvot Stalbes, Nītaures un Līgatnes vidusskola, kurās ir ap 140 skolēnu, bet visai dramatiskas perspektīvas ir Dzērbenes vidusskolai, kurā mācās tikai 89 skolēni. Ar šādu skaitu skola nesaņems no valsts pietiekamu mērķdotāciju pat tad, ja būtu tikai pamatskola.
Piebildīšu, ka pilnīgi pretēji jaunajā finansēšanas kārtībā varētu klāties Cēsu novada skolām. Novads no valsts skolotāju algošanai, iespējams, saņems vairāk, nekā līdz šim, jo skolas ir labi piepildītas. Te nu man atliek pasapņot – ja naudas plūsmā būtu saglabājusies līdzšinējā ģeogrāfiskā situācija – Cēsu rajons pārtaptu par Cēsu novadu, tad mērķdotāciju sadale veidotos loģiskāk – tā izlīdzinātos pa visu novadu, optimizācija draudētu tikai dažām mācību iestādēm.
Tā kā runa ir par cilvēku likteņiem, jo ikvienas skolas slēgšanu izjutīs daudzi, tad ministrija ir gatava darba sarunām par jauno mērķdotāciju sadales sistēmu. Veicu pirmos provizoriskos aprēķinus par naudas plūsmu. Tagad laiks sarunām pašvaldībās, kuras kopīgi veidos novadu. Līdz martam esam lūgti ministrijai iesniegt apkopoto skatījumu par skolu tīklu Cēsu rajonā. Par skolu turpmāko likteni jābūt skaidrībai jau pavasarī. Pašvaldību vēlēšanas būs jūnijā, jūlijā pirmo reizi sanāks novadu domes. Ja kāda no tām ātrumā izlems uzsākt skolu optimizēšanu, tas var izvērsties pārāk dramatiski.”
Jolanta Dzene, Stalbes vidusskolas direktore: „Mēs, topošā Pārgaujas novada skolu direktores, zinām, ka trīs pašvaldības par skolu nākotnes tēmu sāks sarunas, bet pagaidām uz tām neesam uzaicinātas. Grūti kolektīvā uzturēt optimistisku noskaņojumu, kaut arī cenšos, jo, kā nekā, esam vidusskola novada centrā un loģiski, ja tā tiktu pasargāta. Ir taču pieredze, ka vidusskolas klasēs mācījušies trīs, četri skolēni, tagad visās ir vairāk nekā 12 audzēkņi. Tiesa, rudenī situācija var būt kritiskāka, jo tieši devītās klases beidzēju ir maz, nevar zināt, cik no viņiem izvēlēsies Stalbes vidusskolu, cik būs pienācēju no Rubenes un Cēsīm, kā tas bijis tradicionāli, jo braukšana uz skolu arī kļūst dārgāka.
Pagaidām skolā neesam kareivīgi noskaņoti, pieņemam domu, ka pārmaiņas būs, bet arī apzināmies, ka vidusskolā ir izveidota pietiekami moderna materiālā bāze, lai vecākajās klasēs skolēni iegūtu labu izglītību. Dabas zinību skolotāji strādā ar prieku, skola ir datorizēta.”
Marija Grīnberga, Dzērbenes vidusskolas direktore: „Gaidāmās izmaiņas finansējumā un teritorijās skolotājiem liek strādāt neziņā. Valsts variē ar skaitļiem, veido virtuālus modeļus. Diez vai kāds ir aizdomājies, cik patiesībā valstij un ģimenēm izmaksās tas, ja sāksies lauku skolu slēgšana, kas, piemēram, notiks, ja Dzērbenes vidusskolas ēku izdomās uz laiku slēgt.
Pašlaik Latvijā ir tik zema dzimstība, ka jāpriecājas par katru ģimeni, katru bērnu, kurš dzīvo laukos, apmeklē tuvējo skolu, jo citādi Latvijā drīz vairs nebūs cilvēku.
Jā, Dzērbenē ir maz vidusskolēnu, toties krietni daudz apmeklē vakarskolu – Cēsu vakara vidusskolas neklātienes konsultāciju punktu. Esam iekārtojuši tā, lai reizi mēnesī uz nedēļu pieaugušie varētu koncentrēties mācībām, ja reiz skolas vecumā viņi dažādu iemeslu dēļ to nav varējuši izdarīt. 10. klase rudenī labi nokomplektējās, tajā iestājās arī 25 un 30 gadīgie. Mācīties brauc arī no Raunas un Cēsīm.
Varas vīriem ir spēks rokās. Ir sākušās Vecpiebalgas novadā iekļauto pašvaldību vadītāju sarunas. Ceru, tiklīdz viņi tiks skaidrībā, mēs par to tiksim informēti.”
Komentāri