Visos laikos, īpaši pārmaiņu un satricinājumu brīžos, cilvēki ar neviltotu interesi grib zināt par nākotni. Kaut gaismas stariņam. Nu nevar taču tā būt, ka rītdienā dzīvē nav redzama ne saulaina diena. Pat siltajās zemēs, kur mūžīgā vasara, pienāk rudens.
Klausoties Latvijas varasvīru haotiskajos solījumos, kas pēc pavisam īsa brīža izrādās meli, rodas aizvien lielāks apjukums, neziņa, pat izmisums. Kas solīts vakarā, no rīta vairs nav spēkā. Un arī tas darīts labākas dzīves vārdā. Man pēdējā laikā nav nekā kaitinošāka, kā televīzijā redzēt valsts ekonomikas un finanšu vadītājus, sakot, ka tūlīt, tūlīt mikrouzņēmumiem, komersantiem sāksies vieglā dzīve, kredītņēmējiem neļaus krist izmisumā un darīt galu, būs darba vietas, tiks sildīta ekonomika un vēl nezin kas. Bet ziemā laikam manas kājas no ekonomikas sildīšanas siltākas nekļūs. Tāpat daudzu skatā uz nākotni pietrūks saulaina smaida. Neziņa par rītdienu dzen stūrī.
Var jau ieskatīties stikla bumbās, ieklausīties pareģu redzējumos, varbūt kļūs vieglāk. Krievu astrologs Pāvels Globa nācis klajā ar paredzējumu, ka ES ilgi nepastāvēs. Tas gan nav nekas jauns. ES vietā veidošoties valstu apvienības. Būšot tāda Ziemeļbaltijas valstu apvienība, kur vieta arī Latvijai. Nākotnē (kad, nav teikts) Latvijā prezidents nebūšot ne krievs, ne latvietis, iespējams, ebrejs. Viņš būs Rietumu ieliktenis. Ministru prezidente būšot sieviete. Interesanti, vai ne. Vismaz ir par ko runāt. Neviens nezina, kā īsti būs, bet ir variants. Šķiet, Latvijā pašreizējā situācijā variantu trūkst. Nav plāna A, B un vēl varbūt kāda. Lai tādi būtu, jāstrādā ar galvu. Vajadzīgas zināšanas un pieredze. Un to visvairāk trūkst visdažādāko līmeņu vadītājiem, lēmumu un likumu pieņēmējiem. Svešu ieteiktais ir kā brīnumpasaka pirms miega. Pamosties no rīta un nesaproti – uzjāji stikla kalnā vai ne, vai tur bija princese vai tikai kraukļi. Latvijas gudrie prāti, kurp iet valsts, ko darīt cilvēkiem? Sarmīte Feldmane
Komentāri