Vēsturiskas, arhitektoniski nozīmīgas ēkas un citas būves ir stāsts par to, kā veidojusies dzīve šajā teritorijā, kas nu jau vairāk par simts gadiem ieguvusi to statusu, kas mums pienākas – valsts. Mēs to turam cieņā, atjaunojam, uzturam reizēm ne tikai iespēju, bet pat vairāk nekā iespēju robežās. Un lepojamies ne bez pamata, pilis, muižas – tas ir mūsu tautas, latviešu namdaru, dārznieku, zemnieku un dau- dzu citu amatu pratēju ieguldījums.
Taču tagad gan sacīšu kaut ko nepopulāru, kam, visticamāk, nepiekritīs neviens, kas lasīs rakstīto. Tomēr man šī doma, kas nedod miera jau ilgāku laiku, jāizsaka skaļi. Proti, pētot, apkopojot stāstus par senajām, greznajām ēkām, pils dārziem, parkiem, rādot tos apmeklētājiem vai gatavojot aprakstus, runā par senajām baltvācu dzimtām, par to, kam piederējuši īpašumi, kā tie pirkti, pārdoti, pilnveidoti, cik daudz titulētā augstmaņu dzimta darījusi vietējo ļaužu labā utt. Bet nekur līdz šim nav gadījies lasīt vai dzirdēt, cik tad ļaužu uzturēja muižu, cik zemnieku sētu deva savu saražoto un cik darbaspēka, kādas bija klaušas, cik bieži zemnieka ģimenei nācās mainīt muižnieka atvēlēto dzīves un iztikas gūšanas vietu. Beigu beigās varbūt arī to, cik bieži un par ko kāds no visas plašās muižas teritorijā dzīvojošajiem dabūja pērienu?
Nedomāju, ka mums no gadsimtu dzīlēm jāizceļ kādi seni pāridarījumi, kas piederēja savulaik pastāvējušajai kārtībai, taču, vai tā nav mūsu tautas vēsture, kurai ir nozīmīga vieta laika ritumā un tajā, kādi esam šodien? Un, manuprāt, tā arī būtu cieņa pret tiem, kas cauri gadu simtiem nesa tās vērtības, kas šodien ir mūsu, latviešu, esības pamatā.
Jā, nav bijis mums savu, latviešu, augstdzimušo kārtas, bet to, ar ko šodien lepojamies un rādām tūristiem, jau neradīja vien baroni. Domāju, muižu, piļu dokumentos atrodamas ziņas ne tikai par tiem, kas valdīja un pārzināja, bet arī par tiem, kas darīja to it kā ikdienišķo un gandrīz aizmirsto, taču tieši to, lai skaistās ēkas un parki, pat ja tie garajos padomju gados bija aizlaisti, tagad atkal atplauktu pilnā krāšņumā.
Komentāri