Valsts asinsdonoru centrs aicina aizvien vairāk iedzīvotājus iesaistīties donoru kustībā, jo reizi no reizes centra speciālistiem ir jāpasaka, ka konkrētas asins grupas un rēzus faktora asinis valstī trūkst. Piemēram, ceturtdien Valsts asinsdonoru centra (VADC) interneta mājas lapā izskanēja īpašs aicinājums atsaukties donorus, kuri varētu ziedot I un II grupas rēzus negatīvās asinis. Un donoru centra speciālisti skaidro, ka visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to vienā asins došanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt vairāki donori – vienam slimniekam. Un skaitļi nav saudzīgi- politraumas gadījumā vienam pacientam vajag vismaz 20 donoru atbalstu, pēc plaša apdeguma 65 donoru ziedojumu, autoavārijā cietušajam var būt nepieciešama pat 20 donoru palīdzība, dažādām vēdera dobuma un kaulu operācijām piecu donoru palīdzība, bet, ja jāpalīdz asins vēža slimniekam, tad ik dienas, veicot asins pārliešanu, nākas tērēt vidēji divu donoru ziedotās asinis. Tā kā ārstēšana ir ilgstoša, tad vienam leikēmijas slimniekam, līdz atgūta veselība, būs palīdzējuši vismaz 200 labas gribas cilvēku.
Kopš Cēsu rajona slimnīcā, ievērojot valstī izstrādātos noteikumus, tika pārtraukts asins sagatavošanas nodaļas darbs, arī mūsu slimnīcas nodaļas asinis un to komponentus saņem no VADC vai Vidzemes slimnīcas.
“Visvairāk asinis izmanto reanimācijas un ķirurģiskā bloka nodaļas, arī terapeitiskā nodaļa. Situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Ir reizes, kad pacients slimnīcā iestājas naktī un uzreiz vajag pat litru asins,” skaidroja slimnīcas asins kabineta medmāsa Andra Jokste un piebilda, ka ik dienas asins kabinetā tiek glabātas tik vajadzīgās rezerves, jo asiņu vienkārši nedrīkst trūkt.
“Cilvēkus, kas ziedo asinis, noteikti vada labestība. Viņiem katru reizi jāpasaka liels paldies par ziedojumu, jo asinis ir tās, kuras izmanto, kad ļoti vajadzīgs. Atceros, ka mūsu slimnīcā daudzi donori nāca, lai it kā atdotu citam to parādu, ka kādreiz glābta paša dzīvību, jo bijušas vajadzīgas asinis. Un reizē nācies saprast, cik tas ir būtiski, ja kāds ir palīdzējis un tagad pats vari palīdzēt,” tā A. Jokste.
“Druva” uzklausīja arī Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komitejas darbiniekus. Jāatgādina, ka LSK ir organizācija, kas atbalsta asinsdonoru kustību ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Latvijas Sarkanais Krusts sadarbojas ar VADC, plānojot centra izbraukuma brigāžu darbu pilsētās un laukos.
“Esmu izzinājusi, ka visbiežāk asinis nodot nāk cilvēki, kuri saskārušies ar kādu sev tuva cilvēka nopietnu slimību. Tāds tiešs nesavtīgums, ziedot kā ziedojoties, pie mums tomēr nav populārs. To, protams, nevaru teikt par visiem cilvēkiem, ir daudzi, kas asinis ziedo regulāri un aiz pārliecības. Ir jaunieši, kas atnāk intereses pēc, ir lauku cilvēki, kas ziedo arī dēļ naudiņas. Diemžēl. Pārticības nav, darba nav, un cilvēki izvēlas, atbalstot citus, palīdzēt arī sev. Nāk lielas ģimenes. Visu cieņu šiem cilvēkiem,” situāciju vērtēja LSK Cēsu komitejas rajona nodaļu koordinatore Ilze Ādamsone un piebilda, ka, neraugoties uz tiešu situācijas raksturojumu, Cēsu rajons ir otrajā vietā valstī, vērtējot asins donoru aktivitāti. Pagastos ir cilvēki, galvenokārt vīrieši, kuri asinis ziedojuši pat vairāk nekā 120 reižu.
“Mums nekad nedrīkst piekust mute, godinot tos cilvēkus, kuri asinis ziedo aiz sapratnes un līdzjūtības pret blakus esošo, kurš nonācis nelaimē,” tā I. Ādamsone un skaidroja, ka valsts līmenī ir jādomā par atbalstu donoru kustībai. Viņasprāt, Latvijā donoru kustība šķiet it kā pašsaprotama lieta, bet tas nav stratēģiski pareizi. Vērtējot Skandināvijas valstu, arī Dānijas pieredzi, ir jāatzīst, ka tur donoru kustībā ļoti motivē iesaistīties dažāda gada gājuma cilvēkus. Viņi saņem valsts piešķirtu kompensāciju.
“Turienes ziedotājiem nevajag ne trīs, ne piecus latus, bet viņiem valsts pateicas par vēlmi ziedot. Jauniešu organizācijām valsts kontos ieskaita līdzekļus, lai vasarās divdesmitgadnieki var doties ekskursijās. Tur labdarību aktualizē ik uz stūra, un arī asins ziedošana cilvēkiem šķiet pašsaprotama- ja esmu vesels, varu dot otram,” pieredzē dalījās I. Ādamsone.
VADC izbraukumi Cēsīs notiek četras reizes gadā. Centra speciālisti dodas arī uz pagastiem, profesionālajām mācību iestādēm. Tuvākā asins ziedošanas iespēja cēsniekiem būs 4. augustā, kā parasti, rīta pusē Cēsu kultūras centra telpās.
“Man liekas, ka sabiedrība tiešām kļūst labāka. Katru reizi aicinu cilvēkus ziedot, to saku dažāda vecuma klausītājiem, ir atsaucība. Nedomāju, ka cilvēki spēj asinis ziedot, domājot par naudu, viņi to dara no sirds. Un cilvēks, kas reiz bijis donors, nāk un vēlas otram palīdzēt atkal,” tā LSK Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova.
Komentāri