Latvija savā valstiskuma attīstībā nekad nav piedzīvojusi monarhiju, latviešu dzimtu saknes nav saistītas ar karalisku izcelsmi, un vēstures hronikas min vien senos vietvalžus un virsaišus, kuru galvenā funkcija bija aizstāvēt savu teritoriju no uzbrucējiem. Tāds vismaz palicis iespaids no tā, ko par mūsu senatni stāsta ar vēsturi saistīti raksti un daiļdarbi. Citās pasaules valstīs monarhija, lai arī vairāk ar reprezentatīvu nozīmi, pastāv vēl aizvien.
Viena, par kuru dzirdam visbiežāk, ir Lielbritānijas karaļnams, un tur notiekošais allaž ir pasaules uzmanības lokā. Diemžēl vai par laimi, bet uzmanība visbiežāk saistīta ar karaļnama iemītnieku personīgo dzīvi, jo, kā izrādās, arī viņi ir tikai cilvēki, kuri tāpat kā mēs visi iemīlas, strīdas, krāpj, veido ģimenes, arī šķiras, vērpj intrigas, spēlē savas lomas sabiedrībā un …aiziet mūžībā.
Par to, ka par viņiem daudz uzzinām, protams, protams, jāpateicas medijiem, taču vai tie tā censtos izsekot karaliskās personas, ja mūs tas neinteresētu? Vai princis Harijs, tāpat kā vēl viens otrs no Lielbritānijas galvenās pils, varētu pelnīt miljonus, atklājot augstmaņu vidū virmojošās cilvēciskās kaislības, ja ļaudis no pūļa atkal un atkal nevēlētos iegūt apliecinājumu – bagātie arī raud.
Jā, britu karaļnams tik tiešām sagādā īstus realitātes šovus, kuriem seko līdzi un kurus apspriež teju visa pasaule, liekot arī vērotājiem no malas domāt un izvērtēt, kur balts, kur melns, kur kauns, kur cēlsirdība, kur naids, kur patiesa mīlestība.
Nu kaut vai nupat pie lasītājiem nonākusī prinča Harija grāmata. Jau pirms tās iznākšanas bija zināms – Harijs atklāti stāsta par savu prinča dzīves ēnas pusēm, atklāj karaliskās ģimenes locekļu attiecības, par kurām citādi neviens neuzzinātu.
Un līdztekus jautājumiem – kas, kāpēc un kā ir bijis, noticis? – gribas zināt – kāpēc Harijam to vajag un kāpēc tieši tagad? Lai arī visai lielos vilcinos, tomēr, pārskatot prinča biogrāfiskos faktus, nevar nepamanīt – tik neapmierināts ar dzīvi karaļnamā un tik runīgs par to viņš kļuvis pēc laulībām ar Meganu. Vai šis ir gadījums, kad mīlestība grauj?
Un kā ar nu jau karaļa Čārlza III mīlas stāstu? Lai arī cik žēl bija un ir princeses Diānas par nepiepildītajām ilgām pēc laimīgas ģimenes, vēl jo vairāk par traģiski pāragro nāvi, lai arī tik ļoti gribas pārmest Kamillai un Čārlzam par Diānai nodarīto, arvien pārliecinošāk redzams, ka tagadējo karaļpāri saista jūtas, kādas piedzīvot būtu mūsu katra sapnis. Un esmu droša, ka par to vēl iznāks grāmatas, tiks uzņemtas filmas – par īstu, nepārvaramu, visam pāri stāvošu mīlestību.
Komentāri