Šis ir laiks, uz kuru varam attiecināt Jāņa Lūsēna dziesmas vārdus “ ..mazu brīdi pirms gaismiņas”. Šodien ir Ziemas saulgrieži, gada īsākā diena, un tad jau pa minūtei vien gads sāks iet uz gaismas pusi. Taisnības labad gan jāsaka, ka tik drīz gan to vēl nemanīsim, bet vismaz varēsim dzīvot ar apziņu, ka tumšākais laiks atkal ir pārvarēts.
Iespējams, ka svarīgi censties sajust to mirkli, kad gaisma uzvar tumsu. Mirkli, kurā it kā nekas nemainās, bet tomēr tas ir tik liels, nozīmīgs, jo tajā viss būtiski mainās. Patiesībā jau mūsu dzīvē ik pa laikam ir brīži, kad viss kardināli mainās, lai gan varbūt ārēji tas nav pamanāms.
Te prātā nāk saruna ar Zemessardzes 27. kājnieku bataljona virsseržantu Vilni Prazņicānu par zvēresta nozīmību. Viņš pateica ļoti precīzu apzīmējumu – zvēresta došana ir sava veida robežšķirtne, kas maina cilvēku iekšēji. Tas gluži kā pēc kristībām, kad it kā nekas jau nenotiek, bet cilvēks tomēr kļuvis citāds.
Arī saulgriežu laiks ir kāda sava veida robežšķirtne, vien atšķirībā no zvēresta došanas vai kristībām saulgrieži cikliski atkārtojas gadu no gada. Un tomēr tā ir robežšķirtne, kas kaut ko maina. Ziemā, manuprāt, apziņa, ka gaisma atkal guvusi virsroku, ir ļoti svarīga, jo tumšais laiks mūs nogurdina, padara apātiskākus. Tad zināmu prieku dod kalendāra lapiņu noplēšana, redzot, ka diena atkal minūti vai divas kļuvusi garāka.
Bet vēl esam mazu brīdi pirms, un šis ir laiks padomāt, kā sagaidīsim gaismas uzvaru: vai arī mūsos gaisma gūs pārsvaru, vai pratīsim uz visu paraudzīties gaišāk, pozitīvāk, jo no tā būs atkarīgs tik daudz. Te gribas minēt vēl kādu teicienu – kādu vilku sevī barosi, tāds arī uzvarēs, un tikai no paša atkarīgs, vai tas būs labais vai ļaunais.
Mazu brīdi pirms gaismas uzvaras, mazu brīdi pirms gadu mijas, kas arī ir robežšķirtne, jo liek mums kaut ko apņemties, iespējams, sākt ko jaunu, un tāpēc šīs gada pēdējās dienas ir laiks, lai visu “saliktu pa plauktiņiem”. Vērts apstāties, atskatīties uz aizejošo, padomāt, ko saglabājam, ko gribam mainīt, un to sev piefiksējam. Varbūt uz papīra uzrakstīta apņemšanās ir spēcīgāka nekā tikai domās izdomāta? Apstāties kaut uz mazu brīdi, pirms pieņemt lēmumus, kas, iespējams, var pozitīvi izmainīt dzīvi.
Komentāri