It kā atkal atnākusi balta ziema, būtu jāpriecājas. Bet tās ikdienas domas jauktin jaucas pa galvu. Tā, nedēļas nogalē ar kaimiņu Kārli pasēdējām pie karstvīna glāzes (te laikam jāsaka, ka alkohola lietošana kaitīga veselībai), un runas gribot negribot nonāca līdz reģionālajai reformai. Runājām, runājām, bet sapratām, ka skaidrības tāpat nekādas. Jutāmies kā Saeimas deputāti, kuri arī runā, bet ne reti rodas iespaids, ka saprašanas konkrētajā jautājumā maz.
Tomēr zināmas dusmas bija, jo īpaši par to, ka Cēsis negrib atzīt par republikas pilsētu. Laikam jau lielās pilsētas nobijušās, ka būs vērā ņemam konkurents. Vai tiešām mums, cēsniekiem, jāiet piketēt pie Saeimas, lai liktu saprast, ka Cēsis – tā nav vienkārša pilsēta, bet kaut kas krietni vairāk.
Pēc šīs atklāsmes abi ar Kārli secinājām, ka nākamajās vēlēšanās oranžie zaudēs ļoti daudzas cēsnieku balsis. Ja jau viņi, būdami koalīcijā, nespēj mums iedot republikas pilsētas statusu, lai rēķinās ar sekām. Nāksies domāt par politiskās orientācijas maiņu.
Komentāri