Sācies trešais mācību gads, kad skolās ievieš kompetenču pieeju mācību procesā.
Skolasbērnu vecāki noteikti būs pamanījuši, ka ir lielas atšķirības starp to mācību vielu, ko savulaik viņi apguva pedagogu vadībā un mācību grāmatās mājās, no tā, kā bērni mācās tagad. Mana vecākā meita ir trešklasniece, mūsu pieredzē gandrīz visa mācību viela ir bijusi tikai kompetenču pieejā balstītā materiālā. Atzīšos, ne reizi vien, kad meita lūdz palīdzību uzdevuma risināšanā, es nespēju līdz galam saprast, kā atšķetināt prasīto, jo tur sajauktas, piemēram, matemātikas, dabaszinātņu un vēl kāda priekšmeta tēmas. Man kā cilvēkam, kas pieradis pie zināmas struktūras un kārtības, tas viss liekas kā galvas jaukšana un juceklis.
Kā bērniem mazajās klasēs vispār saprast, ko kurš priekšmets māca? Ja viss kaut kur sajaucas kopā, piemēram, risinot uzdevumus? Var jau būt, ka tas dod rezultātu, tomēr paraudzījos pēc informācijas gan latviski pieejamos, gan ārzemju avotos. Informācija krasi atšķiras. Latvijas avotos gandrīz visur uzsvērti tikai un vienīgi ieguvumi no šī izglītības modeļa, kamēr ārvalstu pētnieciskajos rakstos atrodami arī vienlīdz daudz trūkumu šajā mācību pieejā. Tātad projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi piecu gadu laikā ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un mācību pieeju bērniem un jauniešiem vecumā no 1,5 gadiem līdz 12.klasei, kas nodrošina mūsdienās vajadzīgās zināšanas, prasmes un attieksmes. Jaunais saturs paredz, ka kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpat skolai paredzētas tiesības mainīt 10% stundu skaitu. Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzsvēra, ka šīs izmaiņas dod iespēju skolām ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā. Savukārt skolēni vidusskolā aptuveni 30% mācību laika, visvairāk 12.klasē, varēs veltīt tiem priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, mācoties tos padziļināti un apgūstot brīvas izvēles specializētos kursus.
Protams, tas viss izklausās gana labi no skolēna perspektīvas, kamēr runa ir par nākotnes iecerēm, tomēr vai šī pieeja nenojauc kaut kādu izpratni par katra priekšmeta pamata jēgu? Piemēram, dzirdēts, ka puišiem dizaina un tehnoloģiju ietvaros jāmācās tamborēt un adīt. Tiešām? Protams, nekas peļams tas nav, ja vīrietis uz savu kāzu dienu no pūra lādes svinīgi var izcelt duci pašadītu dūraiņu latviskā stilā vai siltas zeķes savai jaunajai sievai, tomēr kaut kā tas viss sāk atgādināt mūsdienās strauji plaukstošo ideoloģiju, kurā nav vietas dzimumam vai etniskai, kur nu vēl seksuālai identitātei.
Var jau būt, ka piederu pie “vecā kaluma” jaunās paaudzes, tomēr nevaru noliegt, ka šī kompetenču pieeja man šķiet kā papildu juceklis mūsdienu bērniem jau tā juceklīgajā, tik strauji mainīgajā, steidzīgajā un nenoteiktajām robežām pilnajā pasaulē. Ārvalstu avotos kā mīnusus kompetenču pieejai daudzos pētījumos min novēlotu mācību vielas apguvi (tas ir saprotams, jo, kā jau teicu, priekšmetu viela tiek “sajūgta” vienotos uzdevumos, kā lai bērns skaidri saprot, kas ir kas?!), tāpat tiek izceltas grūtības īstenot šo pieeju mācību darbā (arī to bieži min pedagogi, ar ko sarunājos, jo “Skola2030” materiāli ir neskaidri, daudz jāmeklē pašiem, lai pedagogs būtu gatavs stundu vadīšanai). Pie mīnusiem tāpat minētas problēmas plānošanā un akūta vajadzība pēc pieredzējušiem izglītības ekspertiem, kas šo mācību modeli ieviestu praksē. Visbeidzot, kā mīnuss pavīd grūtības identificēt kompetenču pieejā balstīto izglītojamo vajadzības un prasības mācību procesā. Vēl vienā pētījumā uzsvērts, ka kompetenču pieeja sekmē prokrastinācijas palielināšanos tieši skolēnu vecumgrupā, un, lai arī esmu par tehnoloģiju izmantošanu ikdienā, jo tā neapšaubāmi ir nākamo paaudžu nākotnes ikdiena, tomēr neuzskatu, ka mājas uzdevumu risināšana planšetēs ir ieguvums, nemaz nerunājot par to, ka matemātikas teksta uzdevumā papildu matemātiskām darbībām vēl jādomā, vai dotais apgalvojums par kru-sas rašanos debesīs vispār ir patiess.
Komentāri