Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī šo. Un tā pirmssvētku laiks pārvēršas par trauksmes pilnu skrējienu no viena lielveikala uz otru, no vienas pilsētas uz otru, meklējot kaut ko pat nenojaustu…
Tā tas notiek ne tikai pie mums, arī citās pasaules vietās. Tomēr Rietumeiropā ne vienā vien valstī lielo veikalu darba stundas ir daudz saprātīgākas. Nedēļas nogalēs darba dienas īsākas, svētdienās un svētkos nav jāstrādā. Pēdējos gados gan arī Latvijas tirdzniecības centros režīms svētku laikā mērenāks. Tomēr līdz, piemēram, Nīderlandei vēl tālu.
Runas par tirdzniecības centru un lielveikalu darba laika ierobežošanu cilātas jau gadiem. Nesen par to kādā radiopārraidē atkal izteicās Latvijas Tirgotāju asociācija. Šoreiz gan ne Ziemassvētku sakarā, bet mazo tirdzniecības uzņēmumu aizstāvībai. Ja svētdienās neļautu strādāt lielveikaliem, tas būtu ieguvums mazajiem tirgotājiem, tāda bija atziņa. Un runātājs, neatceros ne amatu, ne uzvārdu, piebilda, ka cilvēkiem nav jāpavada brīvais laiks piesmakušos lielveikalos un nav jāēd neveselīga pārtika.
Pēdējie vārdi lika aizdomāties, ko tad tirgo mazajos veikaliņos. Ja neskaita īpašos, kas vairāk orientējas uz tūristiem, un tos, ko atver paši pārtikas ražotāji, nez vai atradīsim daudzus sīkos tirgotājus, kuru piedāvājums atšķirtos no tīklu veikalu sortimenta. Reti ir īpaša maize, ko cep vietējā ceptuvē, kādi citur neatrodami piena produkti, dārzeņi, saldumi, augļi. Taču tas būtu tas, kas piesaistītu pircēju, ne jau aizslēgtais lielveikals.
Negribu vainot mazo veikalu saimniekus, tirgotāja iespējas nosaka pircēja maciņš. Plauktos ir produkcija, par kuru klients spēj samaksāt. Un mazjaudas ceptuvē ceptā garšīgā maizīte noteikti būs dārgāka nekā rūpniecisks ražojums. Mājražotāja gatavotās desas un galerts arī nebūs pats lētākais, kaut reizēm varētu gadīties citādi. Turklāt sakārtot šādas produkcijas piegādi un uzglabāšanu arī droši vien ir sarežģīti.
Bet pašā pamatā, manuprāt, ir kļūdas, kas pieļautas pirms gadiem trīsdesmit, neveicinot mazo pārtikas ražotņu un tirgotavu attīstību. Vai tā bija nezināšana vai lobijs, vai korupcija, ka nevis palīdzēja noturēties, bet atrada aizvien vairāk iemeslu aizliegt kaut ko darīt.
Kļūdas pamazām tiek labotas. Tagad, piemēram, Cēsu tirgū var nopirkt gardum gardus mājas ražojumus, bet šie tirgotāji nesaka, ka brīvdienās jāaizver lielveikali. Viņu produkcija tiek izpirkta, viņiem nav jāstrādā ne svētdien, ne svētku laikā. Alternatīva lielražošanas pārtikai Latvijā ir pieprasīta.
Domāju, mazajiem veikaliem noteikti ir iespēja atrast tieši savu produkciju un tieši savus pircējus. Taču tas nenozīmē, ka lielajiem tirdzniecības tīkliem jāstrādā visus Ziemassvētkus un katru svētdienu.
Komentāri