Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

LEGO zārciņi un nelaiķīši

Monika Sproģe
16:56
05.11.2019
3

Vīnes Apbedīšanas muzejs radījis jocīgu rotaļlietu kolekciju, tajā redzami vairāki simti bēru priekšmetu, piemēram, pēcnāves maskas, zārki un katafalki. Vienā komplektā ietilpst krematorijas krāsns un LEGO cilvēciņa figūra, kas tur urnu, bet citā kapakmens un kapracis. Vēl ir sērojošās ģimenītes figūriņas, pats nelaiķis un skelets. Muzeja pārstāvis paudis, ka turpmāk Apbedīšanas muzejā Vīnes Centrālajā kapsētā piedāvās šos LEGO klucīšus, lai nāves tēmu padarītu pieejamāku bērniem.

Ļoti skaidri atceros to dienu, kad vasarā, dzīvojoties laukos pie vecmāmiņas, kaimiņu bērnus iepazīstināju ar, pēc manas saprašanas, pieklājīgiem atvadu rituāliem. Lieta bija nopietna, jo svīre neaprēķināja trajektoriju, ietriecās logā un nobeidzās. Atvadoties no aizgājējas, visam bija jābūt, kā pienākas, tā teikt, ar sirdi, dvēseli un pareizo attieksmi. Katrs tika aizsūtīts uz māju pēc iespējas atbilstoši apģērbties sērām. Ar beigto svīri rokās apstaigājām ik pagalma paksi, lai aizgājēja vēl pēdējo reizi “palūkotos” uz vietām, kuras nekad vairs neredzēs. Izrakām bedrīti, uztaisījām kapu kopiņu, no zariņiem un dzijas izveidojām krustiņu. Svīre noteikti bija priecīga par tām garajām runām, dziesmām un pļavu ziediem. Protams, tagad es saprotu, ka pārējie pagalma bērni ar nāvi jau sen bija iepazinušies, jo diezgan regulāri ēda cūkgaļu, kas turpat mājās bija skraidījusi kā ruksis, pie kolhoza fermas ik pa brīdim gulēja beigtas govis, arī cāļi ne visi izdzīvoja, taču šādu gara gaismu kā todien, kad es vadīju, iespējams, garāko bēru ceremoniju viņu un savā mūžā, spēļu biedri, iespējams, redzēja pirmo reizi.

Tomēr jāsaka, mēs nerunājām, kā šis lidotājs sapūs, kā sairs tā ķermenītis un kā tajā ieurbsies tārps. Nekas no tā, ko darījām, nebija par fizisko sagrāvi, bet viss par saulaino pēcnāves dzīvi. Bērniem vispār ir interesanti runāt par to, kas ar mums notiek, kad mēs nomirstam: vai mēs nonāksim debesīs, kas ir debesīs un kādus labumus tur varēs iemantot. Manai vecākajai meitai ilgi nebija skaidrības, kāpēc vispār jāmirst. Sevišķi šīs tēmas aktu­alizējas, kad nomiris kāds tuvinieks. Bet nekādi nespēju iztēloties situāciju, kad, atnākot uz bērnudārzu, kāda meitenīte saka – šonakt nomira mana vecmāmiņa – ,un audzinātāja, lai padarītu nāves tēmu saprotamāku, atver LEGO kasti un piedāvā bērnam parotaļāties ar krematorijām un katafalciņiem.

Uzskatu, ka par nāvi vajag runāt, bet vai tiešām šāda pieeja bērnus tuvinās sapratnei? Nu, var jau būt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
26

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
21

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
18

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
40

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
37
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi