Postsociālisma valstīs aktuāls ir jautājums par vienas vai otras tautas pārstāvju noziegumiem pret citām tautām. Vācu nacistu noziegumi iztiesāti starptautiskajā Nirnbergas tribunālā. Nav pieklususi prasība pēc līdzīga tribunāla komunistu briesmu darbiem.
Pēc PSRS sagrūšanas gaismā ceļ dokumentus par latviešu sarkano strēlnieku varasdarbiem Krievijā. Daudz no viņiem cietuši mierīgie iedzīvotāji, īpaši kazaku novados. Mēģina attaisnot ar atriebību par viņu nežēlību soda ekspedīcijās 1905. gada revolūcijas laikā. Ar to nevar attaisnot latviešu varasdarbus.
Latviešu čekistu atbildība nav norakstāma un aizmirstama. Tāpat kā mūsu tautas plintnieču asinskāre 1919. gadā.
Pēc Brīvības cīņām tika tiesāti pat daži Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri par viņu kriminālnoziegumiem pret iedzīvotājiem.
Dažādi tiek skaidrota latviešu atbildība ebreju iznīcināšanā 1941. gadā un latviešu policijas bataljonu darbība Baltkrievijā un Krievijā 1941. un 1942. gadā. Mēģina attaisnot ebreju šaušanu ar to, ka jau kopš 1941. gada jūlija vācu okupanti Latvijas pārvaldi it kā bijuši stingri pārņēmuši savās rokās un ebreju iznīcināšanu komandējuši viņi. Taču tas ir apšaubāmi. Visus Cēsu ebrejus Niniera ezera apkaimē nolikvidēja Cēsu latvieši. Līdzīgi notika daudzās Latvijas mazpilsētās un ciemos.
Latviešu policijas bataljonu darbību mēģina attaisnot ar sarkano partizānu veiktajām slepkavošanām Latgalē. Taču noslepkavoja desmitus, ne simtus. Latviešu policisti slepkavoja tūkstošus, iznīcināja veselas sādžas. Pēc kara vēl ilgi Baltkrievijā iedzīvotāji pazuda, kad tuvumā dzirdēja latviešu valodu.
Nevienai tautai savu tautiešu veiktās ļaundarības attaisnot ar citu tautu varasdarbiem nav godavīru cienīgi. Asinsatriebība nav bijusi latviešu rakstura iezīme kā Kaukāza tautām.
Kad vēstures pētniekiem pieejami dokumenti, izpētei jābalstās uz tiem, ne uz emocijām. Verners Rudzītis
Komentāri