Pirmdiena, 7. aprīlis
Vārda dienas: Zina, Zinaīda, Helmuts
weather-icon
+4° C, vējš 3.95 m/s, Z-ZR vēja virziens

Latvijas un latviešu skaistums

Iveta Rozentāle
15:40
14.05.2023
83

Lielajā pasaules kartē Latvija ir neliela teritorija, aizņem vien mazītiņu Eiropas daļu, bet īpaša katram latvietim un arī daudziem ārzemniekiem, kuri tuvāk iepazīst mūsu valsti.

Nenoliedzami, Latvija ir vienreizīga ar četriem gadalaikiem. Arī šis ir ļoti skaists brīdis dabā – viss plaukst, priecējot ar zaļo krāsu toņu bezgalīgo daudzveidību. Un lai gan arī citviet ir tādi koki un ziedi kā pie mums, tieši tāda to salikuma, kāds ir Latvijā, citviet nav. Šobrīd steidz ziedēt un ar savu smaržu reibināt plūmes, arī ievas sarosījušās ziedēšanai, un ābeles ietinušās tikko jaušamā baltā plīvurā, gatavojoties ziedu raisīšanai. Arī ceriņu vēl nelielajos pumpuros jau nojaušamas krāsas, kas priecēs pavisam drīz. Bet dobēs savu daili atrāda tulpes un narcises. Turklāt tulpes ar katru gadu var dižoties ar arvien lielāku ziedu un krāsu dažādību.

Un, lai gan saule mums visiem viena, katrā zemē saulriets ir nedaudz citāds. Jāteic, ka Latvijas saulrieti man nekad neapnīk, jo tie lielākoties ir kā mākslas darbi, kuros izmantota visdažādāko krāsu gamma, gan spēlējoties ar maigām pasteļtoņu pārejām, gan aizraujot ar ugunīgi košiem toņiem.

Un mūsu Latvijas karogs, un pati Latvija. Jau bērnībā vienmēr priecājos, cik skaista forma ir Latvijas kontūrai. Ir valstis, kurām tā ir ļoti neizteiksmīga, bet mums unikāla un nav sajaucama ne ar vienu citu valsti. Un mūsu sarkanbaltsarkanais karogs – ir lepnums to redzēt gan pie mums Latvijā, gan citviet pasaulē. Man ļoti simpatizē gan krāsu proporcionālais izvietojums, gan karmīnsarkanais tonis.

Un latvieši – ja salīdzina ar citām tautām – ,vairāk turamies katrs par sevi, esam atturīgāki nekā, piemēram, dienvidnieki, arī pacietīgi, labsirdīgi un, nenoliedzami, strādīgi, tajā pašā laikā mākam atrast laiku arī atpūtai. Bet arī mūsu mazajā teritorijā esam gana atšķirīgi; vidzemnieks atšķiras no kurzemnieka, zemgaļa vai latgalieša. Un tieši tāpat arī mūsu novadā atšķiramies – pārgaujnieks ir citāds nekā piebaldzēns.

Lai gan Latvija vēl nevar lepoties ar senu vēsturi, tomēr kultūras mantojums mums ir īpašs, ļaujot sajust katra latvieša sak­nes, un arī ārzemniekiem tas ir ļoti saistošs. Vienmēr ar lielu interesi gadatirdziņos iepazīstos ar vietējo cilvēku skaistajiem darinājumiem, pat māla podiņi katram būs ar savu rokrakstu un reizē tik latviski. Latvieši ir izdomas bagāti, un tas redzams arī katra veikumā. Nenoliedzami, arī mēs, latvieši, maināmies. Lai arī esam dziedātāju tauta, arvien mazāk mājās svētkos dziedam, reti Līgo svētkos ejam no mājas uz māju, lai apdziedātu kaimiņus, tomēr latvietis ir un paliek latvietis, arī tas, kuram latviskās tradīcijas nemaz nav ļoti tuvas. Un, neskatoties uz tradīciju maiņām, ne viens vien svētkos uzklāj baltu galdautu vai, dzirdot valsts himnu, pieceļas, lai to nodziedātu no sirds.

Jā, ārzemnieki mūs mēdz sajaukt ar lietuviešiem, igauņiem vai somiem, bet es domāju, katrā no mums ir sajūta – es esmu latvietis. Un pat ja ikdienā šķendējamies par dažādām nebūšanām, mēs esam lepni, ka esam tieši latvieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
12

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
41

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
74

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
64

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
32

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
52

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
6
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
8
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
28
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
27
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
42
30
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi