Vasarā, kad dienas garākas, gribas, kaut tā būtu vienmēr. Diemžēl katru vakaru satumst aizvien agrāk un tur neko nevar darīt. Jau gadsimtiem meklēti varianti, kā paildzināt gaišo laiku vai vismaz sevi apmānīt, pagrozot pulksteņus stundu uz priekšu un atpakaļ. Pie tā pierasts. Divas reizes gadā kāds paburkšķ, nosauc to par muļķību, bet tāpēc jau nekas nemainās.
Arī Eiropas Parlaments iesaistījies, pieņēmis rezolūciju un aicina rūpīgi izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību un, ja nepieciešams, pārskatīt attiecīgos noteikumus. Pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.
Pašreizējā direktīva stājās spēkā 2001.gadā, un tā nosaka vienotu datumu un stundu, kad visā ES veicama laika maiņa. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību. Līdz 16. augustam ES notiek idejas publiskā apspriešana. Kaimiņi igauņi, lietuvieši un somi aizstāv ideju par par ziemas laika atcelšanu. 2000. un 2001.gadā Igaunija jau atteicās no vasaras laika, tomēr atgriezās pie pulksteņa pārgriešanas, jo vienpusējais lēmums radīja grūtības sakaros ar citām Eiropas valstīm.
Vai pulksteņu pārgriešana uz cilvēku atstāj iespaidu, arī par to tiek diskutēts gadiem. ES rezolūcijā uzsvērts, ka virkne pētījumu uzrādījuši pretrunīgus rezultātus, taču norāda uz negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību. Strasbūrā notikušajās debatēs Francijas deputāte Karima Delli atsaukusies uz pētījumiem, kuros secināts, ka laikā, kad notiek pāreja uz vasaras laiku, cilvēkiem tiek radīts nogurums un pieaug negadījumu skaits uz ceļiem: “Pētījumi rāda, ka ir jāuztver nopietni tas, ka pulksteņa pārgriešanas laikā pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits un cilvēkiem ir miega traucējumi.” Savukārt Hilde Vautmansa no Beļģijas uzskata, ka laika pārejas atcelšana nozīmētu vai nu no pavasara līdz rudenim uz septiņiem mēnešiem zaudēt stundu dienasgaismas, vai arī piecus mēnešus no rudens līdz pavasarim sūtīt bērnus uz skolu tumsā.
Ekonomikas ministrija 2014.gada veica aptauju internetā, aicinot Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Aptaujā savu viedokli pauda 6 244 respondenti, no kuriem 4 917 pauda neapmierinātību. Aptaujas uzrādīja atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem gan tautsaimniecības nozarēs, gan dažādās personu grupās. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie minēja dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Vai tiks pieņemta jauna direktīva un dzīvosim par stundu citādāk, to rādīs laiks un ES deputātu izpratne. Patiesībā jau apnikusi gan tā pulksteņa grozīšana, gan runas par to, cik tas labi vai kaitīgi.
Taču nav nekā jauna šajā pasaulē. Izrādās, kā tas parasti mēdz būt, daudz kas notiek pavisam nejauši. Vēsture liecina, ka 1784. gadā Bendžamins Frenklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, kurš dzīvoja Parīzē, uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku “ un nosūtīja savam draugam uz laikrakstu. Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku Frenklinam rādās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties Frenklins bija pārsteigts par spilgto gaismu, kas apgaismoja istabu, un viņam radās šī ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, Frenklins izrēķināja, cik daudz līdzekļus Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, un no 20.marta līdz 20.septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas.
Pagāja gadsimts, un 1907.gadā anglis Villiams Villetts atgādināja par pāreju uz vasaras laiku. Viņš ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm, katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm uz priekšu un septembrī darīt tāpat, tikai griezt laiku atpakaļ. Toreiz Villetta ideju noraidīja, tomēr 1916.gadā Anglijas Parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam. Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz 1. pasaules kara sākumā saka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Mērķis bija taupīt enerģiju.
Arī ASV 1918.gadā pieņēma likumu par pāreju uz vasaras laiku, lai taupītu resursus. Likums gan pastāvēja tikai septiņus mēnešus, jo izrādījās nepopulārs amerikāņu vidū.
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notika jau 1919. un 1920.gadā. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20.gadsimta 60. un 70.gados, taču pārejas laika grafiks varēja atšķirties. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā.
Vai pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs mainīs nu jau ierasto kārtību, rādīs laiks. Vēl katram ir iespēja paust viedokli.
Komentāri