Līga Briede, skolniece: – Man liekas, ka izglītības pieejamība valstī ir nodrošināta. Vienīgi domāju, vai jēga ir tālāk mācīties, jo Latvijā darba nav. Un es nekad negribētu strādāt par skolotāju. Darbs ir grūts, stresa pilns, bet skolotājiem ir ļoti zems atalgojums.
Aija Palse, strādā ražotnē: – Man liekas, ka liels risks ir slēgt lauku skolas. Kā vecāki bērnus izvadās līdz pilsētai? Ko bērnam nozīmē nedēļa internātā? Saprotu, ka naudas trūkst, bet šādi soļi nav risinājums, un mazināt skolotāju ienākumus arī ir kļūda.
Laima Prindule, dzīvo piepilsētā: – Man liekas, ka skolotājiem nevajadzēja streikot, izglītības kvalitāte mazinās, tāpēc prasīt lielāku atalgojumu nav pareizi, jo skolotāji nestrādā ar pietiekamu atdevi. Skolotāji, kuri mācīja bērnus pirms 20 gadiem, to darīja no sirds. Bērni, kas tagad pabeidz skolu, paši atzīst – izglītības līmenis ir zems.
Evija Brīdiņa, naktsauklīte internātā: – Varbūt skolotājiem vajadzēja protestēt, bet skolotājiem vajadzēja būt paraugam, meklējot citādus risinājumus. Un skolotājiem ir jāstrādā arī idejas vārdā, domājot par bērnu nākotni. Galu galā daudziem algas ir zemākas.
Boriss Stepanovs, jaunais tētis: – Kas būs, kad meita ies skolā, pat grūti prognozēt. Pats mācījos lauku skolā, tuvu pie mājām. Ja tagad lauku bērniem šādu iespēju nebūs, būs slikti. Bet mazināt skolotāju algas arī nav prātīgi, jo tad viņi strādās mazāk un paviršāk.
Komentāri