Saeimas deputāte No uzstāšanās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem. Kas attiecas uz Latvijas ļaudīm, piekrītu 20. gadsimta sākuma angļu rakstnieka Gilberta Čestertona domai – jo sliktāk klājas karaļvalstij, jo augstāk jāceļ karogs virs savas mājas. Jo apstākļi vairāk nomāc un liekas, ka viss ir pagalam, jo vairāk izturēs tie, kuri no savas patības neatteiksies. Vēsture to pierāda. To es varu teikt no stāstiem, kurus no latviešu pēctečiem esmu dzirdējusi ekspedīcijās Sibīrijā un Baltkrievijā. 30. gados Padomju Savienībā notika genocīds pret latviešiem, lietuviešiem, igauņiem un citām mazākuma tautībām – 80, 90 procentus izglītoto cilvēku fiziski iznīcināja. Tie, kas domāja, ka var paglābties, piebraucot varai, nododot citu, kļūdījās, viņus nogalināja vēl smagāk.
Šodien atkal aktualizējas jautājums – vai skatīties grūtībām acīs, vai mukt no tām. Piemēram, mukt no savas valsts. Katram savs ceļš. Bet negatīvā aura, kas nāk no negatīviem vārdiem, pašlaik sabiedrībā tikai vairojas. Tālu nav jāmeklē. Internetā tā labi jūtama. Par jebkuru politiķi, neieklausoties viņa vārdos, neskatoties viņa darbos, pasākts teikt tikai sliktu. Tas veido netīrumu apburto loku. Pati ar to esmu saskārusies. Man pietika tikai ar ieiešanu Saeimas deputātos, lai interneta vietnēs apšaubītu visu , ko zinātnē un pedagoģijā esmu darījusi. Attieksmei jābūt savstarpēji labvēlīgai vai, kā teikts sakāmvārdā, uzticies, bet pārbaudi. Demokrātiskā valstī tas būtu tikai normāli. Jo nav jau tā, ka ekonomiskās grūtībās šobrīd nonākusi tikai Latvijas valsts. Grūtībās, arī morālās, ir daudzas valstis.
Piekrītu, ka Saeima absolūti nereaģēja uz to, kāds veidojās tautas noskaņojums, un gala rezultāts ir tautas aicinājums Saeimu atlaist. Ja Valdis Zatlers būtu Vaira Vīķe -Freiberga, tad viņš vispirms būtu ultimātu izteicis valdībai. Var jau atlaist visus – Saeimu, prezidentu un valdību (tiešām, dažs
ministrs ar saviem darbiem un domām jau folklorizējies), bet mums jādomā, kas notiks tālāk. Jūs teiksiet, lai nāk vienalga kas, ka tik cits. Neteiksim hop, pirms nav pārlēkts pār grāvi, pirms nezināsim, kas un kā nāks tagadējo deputātu vietā. Pie šīs vēlēšanu sistēmas Saeima veidosies no tiem pašiem vēzīšiem. Taču nepieciešamas pārmaiņas. Mūsu valstī būtiski procesi notiek greizi, tie ļauj pie varas nonākt sava lauciņa kopējiem. Vai nav tā, ka daļa vēlētāju nosliecas balsot par katru deputātu vai partiju, kura pirms vēlēšanām sasola tieši viņa ciema kultūras nama, skolas vai ielu remontam finansējumu? Dažkārt vēlētāji neieklausās, kādas idejas šī partija valstī grib aizstāvēt. Jāpadomā, vai mēs, vēlētāji, paši neesam bijuši uzpērkami. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri