Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kā iespaidot Eiroparlamentu

Druva
00:00
06.03.2009
8

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai pievērstu vēlētāju uzmanību tām un aicinātu pārdomāt savu nostāju Eiroparlamenta vēlēšanu dienā, publicējam vairāku mūsu rajona sabiedriski aktīvu cilvēku domas par šīm vēlēšanām.

Anna Caunīte, Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja:

– Domāju, ka lielai daļai cilvēku EP vēlēšanas ir kaut kas svešs, bet tajās noteikti vajadzētu piedalīties ikvienam. Ir jau svarīgi padomāt, ko mēs gribam ievēlēt. Taču otrs jautājums – ko mūsu valsti pārstāvošie deputāti var izdarīt, esot EP. Taču uzskatu, ka līdz mums nonāk arī pārāk maz informācijas par EP aktivitātēm. Ko viņi tur dara, kādus darbus veic un cik liela nozīme ir viņiem? Bēdīgākais ir tas, ka redzam, kurš ir ievēlēts mūsu Saeimā, ja tādi paši aizbrauc uz Eiropu, tad līdzīgi strādā arī tur. Mans personīgais viedoklis – nevajag uz EP sūtīt partiju pārstāvjus, jo tam īsti pat nav jēgas. Ja šobrīd man būtu jāvērtē līdzšinējie EP deputāti, tad prātā uzreiz nāk tikai Ždanoka, par kuru dzirdētas skandalozākas vai mazāk skandalozas atsauksmes. Laikam jau jāatzīst, ka informācija par šiem deputātiem un viņu padarīto ir niecīga.

Raitis Vilciņš, Skujenes pagasta uzņēmējs:

– Uz vēlēšanām ir jāiet kaut vai tādēļ, lai katram būtu tiesības lamāt to, ko pats ievēlējis. Taču, ja nopietni, mums ir jāatbild par to, kuri mūs pārstāv EP. Mums vismaz uz vēlēšanām jāiet tādēļ, lai pasargātu valsti no tā, ka par EP deputātu tiek kāds, kuru mēs noteikti tur negribētu redzēt. Pašlaik skaidrs, ka dažs izdarījis vairāk slikta nekā laba valstij, bet varbūt arī šajā jomā ir jāmācās no kļūdām. Bet skaidrs ir viens – arī Eiropas priekšā mums jāaizstāv savas intereses.

Māris Brasliņš, deju kolektīva “Miķelis” vadītājs: – Mēs esam Eiropas Savienībā, un ir svarīgi, ka mūsu intereses šajā organizācijā tiek pārstāvētas. Latvijā ir daudz partiju, katrai sava politiskā platforma. Kā Tatjana Ždanoka aizstāv krievvalodīgo intereses! Taču mūsu daži deputāti Eiroparlamentā var runāt diezin ko, ja nebūs, kas viņus uzklausa, ja neatradīs domubiedrus, nekas neiznāks. Skaidrs taču, ka spāņus īpaši neinteresē māju siltināšana Latvijā, un varam vien iedomāties, kā vācu zemnieki reaģētu, ja viņiem samazinātu maksājumus. Un viņus, nudien, neuztrauc tas, ka latviešu zemnieki saņem vēl mazāk. Manuprāt, nav pat tik būtiski, kuras tieši – liberālās, nacionālās vai sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis no Latvijas būs Eiroparlamenta deputāts. Būtiskākais, kā viņš pats izpratīs Latvijas problēmas, kā mācēs atrast domubiedrus un viņus pārliecināt, lai gūtu labumu Latvijai.

Manam viedoklim piekrita arī vairāki paziņas, ar kuriem

runāju par Eiroparlamenta vēlēšanām. Mani sarunas biedri arī uzsvēra, ka tagadējie Eiroparlamenta deputāti nav spējuši panākt, ka Latvijai pienākas tas pats, kas citām ES valstīm. Mēs pat neprotam paņemt to, ko mums dod. Tieši pārstāvji ES varētu būt tie, kas informē sabiedrību.

Kāds sarunas biedrs sacīja – ja visi Latvijas pārstāvji būtu kā Andris Piebalgs, tad mēs varētu būt lepni par savējiem. Vietu Eiroparlamentā esot pelnījuši Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis.

Tādas ir manas un manu draugi domas, vērtējot no malas.

Kaspars Pabērzs, SIA “ZAAO” attīstības daļas vadītāja vietnieks:

– Varbūt kādam liekas, ko tā mazā Latvija var, bet domāju, ka ir labi, ka mums ir savi pārstāvji parlamentā, kur tiek pieņemti Eiropai un mums svarīgi lēmumi. Tiesa, jāatzīst, ka trūkst plašākas informācijas par mūsu deputātu veikumu, darbību. Varbūt pats maz interesējos, bet katrā ziņā šī informācija nav tik plaši pieejama, kā vajadzētu.

Viennozīmīgi skaidrs, ka valsts pārstāvjiem Briselē jābūt, lai iegūtu informāciju par gatavotajiem lēmumiem, jo tie attiecas arī uz mūsu valsti. Lai deputāti informētu mūsu valdību, bet galvenais, lai aizstāvētu un lobētu valsts intereses. Vēl svarīga loma ir tam, ka viņi par mūsu valsti, tās kultūrvēsturiskajām un dabas bagātībām stāsta citu valstu pārstāvjiem. Tostarp rīko dažādus pasākumus Eiropas parlamentā. Te var atgādināt nesen notikušo Rūjienas bērnu vizīti Briselē, kur viņi demonstrēja pašu veidoto Lielvārdes jostu no koka klucīšiem. Arī šādām niansēm ir svarīga nozīme mūsu valsts tēla veidošanā.

Domājot par gaidāmajām Eiropas parlamenta vēlēšanām, jāteic, ka vēlētāju aktivitāte, visticamāk, būs neliela. Latviešu iesaistīšanās politiskajos procesos ir kūtra, un maz ticams, ka arī pats izlasīšu detalizētu partiju piedāvājumu šīm vēlēšanām. Bet vēlēt tomēr jāiet, un vismaz tad kaut nedaudz jāpainteresējas par Eiropas Parlamenta deputātu iespējām un paveikto. Jāatceras, ka piemērotu un darboties varošu deputātu ievēlēšana ir mūsu iespēja kaut nedaudz ietekmēt procesus Briselē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
9

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
9

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
7
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi