Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kā iespaidot Eiroparlamentu

Druva
00:00
06.03.2009
19

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai pievērstu vēlētāju uzmanību tām un aicinātu pārdomāt savu nostāju Eiroparlamenta vēlēšanu dienā, publicējam vairāku mūsu rajona sabiedriski aktīvu cilvēku domas par šīm vēlēšanām.

Anna Caunīte, Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja:

– Domāju, ka lielai daļai cilvēku EP vēlēšanas ir kaut kas svešs, bet tajās noteikti vajadzētu piedalīties ikvienam. Ir jau svarīgi padomāt, ko mēs gribam ievēlēt. Taču otrs jautājums – ko mūsu valsti pārstāvošie deputāti var izdarīt, esot EP. Taču uzskatu, ka līdz mums nonāk arī pārāk maz informācijas par EP aktivitātēm. Ko viņi tur dara, kādus darbus veic un cik liela nozīme ir viņiem? Bēdīgākais ir tas, ka redzam, kurš ir ievēlēts mūsu Saeimā, ja tādi paši aizbrauc uz Eiropu, tad līdzīgi strādā arī tur. Mans personīgais viedoklis – nevajag uz EP sūtīt partiju pārstāvjus, jo tam īsti pat nav jēgas. Ja šobrīd man būtu jāvērtē līdzšinējie EP deputāti, tad prātā uzreiz nāk tikai Ždanoka, par kuru dzirdētas skandalozākas vai mazāk skandalozas atsauksmes. Laikam jau jāatzīst, ka informācija par šiem deputātiem un viņu padarīto ir niecīga.

Raitis Vilciņš, Skujenes pagasta uzņēmējs:

– Uz vēlēšanām ir jāiet kaut vai tādēļ, lai katram būtu tiesības lamāt to, ko pats ievēlējis. Taču, ja nopietni, mums ir jāatbild par to, kuri mūs pārstāv EP. Mums vismaz uz vēlēšanām jāiet tādēļ, lai pasargātu valsti no tā, ka par EP deputātu tiek kāds, kuru mēs noteikti tur negribētu redzēt. Pašlaik skaidrs, ka dažs izdarījis vairāk slikta nekā laba valstij, bet varbūt arī šajā jomā ir jāmācās no kļūdām. Bet skaidrs ir viens – arī Eiropas priekšā mums jāaizstāv savas intereses.

Māris Brasliņš, deju kolektīva “Miķelis” vadītājs: – Mēs esam Eiropas Savienībā, un ir svarīgi, ka mūsu intereses šajā organizācijā tiek pārstāvētas. Latvijā ir daudz partiju, katrai sava politiskā platforma. Kā Tatjana Ždanoka aizstāv krievvalodīgo intereses! Taču mūsu daži deputāti Eiroparlamentā var runāt diezin ko, ja nebūs, kas viņus uzklausa, ja neatradīs domubiedrus, nekas neiznāks. Skaidrs taču, ka spāņus īpaši neinteresē māju siltināšana Latvijā, un varam vien iedomāties, kā vācu zemnieki reaģētu, ja viņiem samazinātu maksājumus. Un viņus, nudien, neuztrauc tas, ka latviešu zemnieki saņem vēl mazāk. Manuprāt, nav pat tik būtiski, kuras tieši – liberālās, nacionālās vai sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis no Latvijas būs Eiroparlamenta deputāts. Būtiskākais, kā viņš pats izpratīs Latvijas problēmas, kā mācēs atrast domubiedrus un viņus pārliecināt, lai gūtu labumu Latvijai.

Manam viedoklim piekrita arī vairāki paziņas, ar kuriem

runāju par Eiroparlamenta vēlēšanām. Mani sarunas biedri arī uzsvēra, ka tagadējie Eiroparlamenta deputāti nav spējuši panākt, ka Latvijai pienākas tas pats, kas citām ES valstīm. Mēs pat neprotam paņemt to, ko mums dod. Tieši pārstāvji ES varētu būt tie, kas informē sabiedrību.

Kāds sarunas biedrs sacīja – ja visi Latvijas pārstāvji būtu kā Andris Piebalgs, tad mēs varētu būt lepni par savējiem. Vietu Eiroparlamentā esot pelnījuši Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis.

Tādas ir manas un manu draugi domas, vērtējot no malas.

Kaspars Pabērzs, SIA “ZAAO” attīstības daļas vadītāja vietnieks:

– Varbūt kādam liekas, ko tā mazā Latvija var, bet domāju, ka ir labi, ka mums ir savi pārstāvji parlamentā, kur tiek pieņemti Eiropai un mums svarīgi lēmumi. Tiesa, jāatzīst, ka trūkst plašākas informācijas par mūsu deputātu veikumu, darbību. Varbūt pats maz interesējos, bet katrā ziņā šī informācija nav tik plaši pieejama, kā vajadzētu.

Viennozīmīgi skaidrs, ka valsts pārstāvjiem Briselē jābūt, lai iegūtu informāciju par gatavotajiem lēmumiem, jo tie attiecas arī uz mūsu valsti. Lai deputāti informētu mūsu valdību, bet galvenais, lai aizstāvētu un lobētu valsts intereses. Vēl svarīga loma ir tam, ka viņi par mūsu valsti, tās kultūrvēsturiskajām un dabas bagātībām stāsta citu valstu pārstāvjiem. Tostarp rīko dažādus pasākumus Eiropas parlamentā. Te var atgādināt nesen notikušo Rūjienas bērnu vizīti Briselē, kur viņi demonstrēja pašu veidoto Lielvārdes jostu no koka klucīšiem. Arī šādām niansēm ir svarīga nozīme mūsu valsts tēla veidošanā.

Domājot par gaidāmajām Eiropas parlamenta vēlēšanām, jāteic, ka vēlētāju aktivitāte, visticamāk, būs neliela. Latviešu iesaistīšanās politiskajos procesos ir kūtra, un maz ticams, ka arī pats izlasīšu detalizētu partiju piedāvājumu šīm vēlēšanām. Bet vēlēt tomēr jāiet, un vismaz tad kaut nedaudz jāpainteresējas par Eiropas Parlamenta deputātu iespējām un paveikto. Jāatceras, ka piemērotu un darboties varošu deputātu ievēlēšana ir mūsu iespēja kaut nedaudz ietekmēt procesus Briselē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi