Kā eksperti vērtē drošību un situāciju pagājušajā gadā

Protams, Krievijas karš Ukrainā ir galvenais faktors, kurš ietekmēja un ietekmē visus ar drošību saistītos jautājumus. Par to savā pārskatā raksta gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB), gan Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā diasporas laikrakstam “Brīvā Latvija”. Gan SAB pārskats, gan intervija ir lasāma mājaslapās tīmeklī.

“2022. gads vēsturē tiks ierakstīts kā Ukrainas gads, ja būtu jāraksturo krāsās, tie būtu dzeltenie un zilie toņi.(..) Mūsu reģionā notiekošā kara dēļ Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbs ir kļuvis intensīvāks. Līdztekus militārajām darbībām Krievija aktīvi izvērš informatīvās ietekmes operācijas. Latviju kā Krievijas kaimiņvalsti tas skar īpaši spēcīgi. Būtiska nozīme ir gan Latvijas sabiedrības vēsturiskajai atmiņai, gan mūsu valsts ģeopolitiskajai videi, gan arī lielās krieviski runājošās sabiedrības daļas faktoram.(..) Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība,” situāciju un SAB darbu pārskatā par pērno gadu raksturo SAB direktors Egils Zviedris.

Pārskatā ir aplūkoti gan Krievijas kara mērķi un norise, gan kiberdrošība, 14. Saeimas vēlēšanas, gan Krievijas izlūkdienestu darbība. SAB vērtējumā V. Putina režīms ir stabils un nav pamata gaidīt nedz drīzu politiskās vadības, nedz arī politiskā kursa maiņu. “2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. Kara uzsākšanu vadīja Krievijas valdošās elites imperiālistiskās ambīcijas kontrolēt teritorijas, kas savulaik atradās Krievijas priekšteces PSRS sastāvā. Vladimirs Putins ukraiņus vienmēr uzskatījis par mākslīgi izveidotu nāciju, kurai nav tiesību uz neatkarīgu un suverēnu valsti. Vēl jo vairāk – V.  Putins ir pārliecināts, ka tā ir Krievijai atņemta teritorija, pār kuru nepieciešams atjaunot ietekmi.(..) 2022. gadā aktivitāti sociālajos tīklos būtiski kāpināja Krievijas vēstniecība Latvijā, un līdzīgas tendences vērojamas arī citviet Eiropā. Visticamāk, tas notiek, lai vismaz daļēji kompensētu Rietumvalstīs slēgtos propagandas izplatīšanas kanālus un turpinātu Kremļa vēstījumu izplatīšanu. Arī Krievijas vēstniecības Latvijā konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu Krievijas oficiālās propagandas un dezinformācijas kanālu valstī, kur tā pieejama koncentrēti un vienuviet,” pārskatā raksta SAB.

Baltkrievija tiek vērtēta kā Krievijas satelītvalsts, arī Krie­vijas sabiedrības vērtējums nav mierinošs: “Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gan Latvijas, gan arī citu valstu publiskajā vidē nereti sastopami viedokļi par Krievijas decentralizāciju un V. Putina varas norietu. SAB vērtējumā faktiskā situācija ir drīzāk pretēja  – iekšpolitiski vismaz šobrīd V. Putina režīms ir spēcīgāks nekā jebkad iepriekš. (..)Politiskā opozīcija ir iznīcināta. Propagandas un represiju rezultātā sabiedrības vairākums ir iebiedēts un apātisks un no politiski jūtīgām tēmām distancējas. Elites kodols lielākoties ir vienisprātis ar V. Putinu un kontrolē visus nozīmīgākos varas instrumentus no likumdošanas un tiesu varas institūcijām līdz pat tādām izpildvaras struktūrām kā armija un drošības un izlūkošanas dienesti. Ar karu un tā sekām neapmierinātie elites pārstāvji ir spiesti samierināties vai pamest Krieviju un, labākajā gadījumā, zaudēt statusu un labklājību.”

Lai gan SAB uzskata, ka 14. Saeimas vēlēšanās tieša vai nopietna Krievijas iejaukšanās nav novērota, tomēr tās dezinformācijai ir sekas: “Lai arī tiešā veidā iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanās no Krievijas puses netika konstatēta, tomēr varam secināt, ka ilg­termiņā Krievijas propagandas vēstījumi ir sasnieguši ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu. Saskaņā ar SKDS 22.04.2022.  –  02.05.2022. veiktās aptaujas datiem 45,7 % no krievvalodīgajām ģimenēm NATO klātbūtni Latvijā vērtēja negatīvi un 41 % uzskatīja, ka Krievijas intervence citās valstīs ir attaisnojama un nepieciešama.”

SAB pārskatu, manuprāt, ir vērts izlasīt, bet, protams, tajā nav uzvārdu, adrešu un citas ļoti konkrētas informācijas, un tā tas notiek arī citās valstīs – izlūkdienestu darbība nemēdz būt pilnībā publiska.
Daudz tiešāka un skarbāka ir Jāņa Kažociņa intervija Ligitai Kovtunai “Brīvajā Latvijā”. Piemēram, uz jautājumu, vai Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas aizvadītajā vasarā paziņotais par NATO kavēšanos iespējamā Krievijas iebrukuma gadījumā Baltijā ir atstājis kādas sekas, Kažociņš atbild: “Milzīgas! Kaja Kallasa skaidroja, – kaut gan viņa pārspīlēja –, ka NATO izmantos atturēšanas ar sodīšanu metodi, proti, ka Baltiju atbrīvos sešu mēnešu laikā pēc iebrukuma. Notikumi Ukrainā, Buča, Irpiņa u. c., pierādīja, ka šādā gadījumā Baltijas vairs vispār nebūtu. Mad­rides samitā 2022. gada 29. jūnijā tika pieņemts lēmums pār­iet uz atturēšanu ar uzbrukuma nepieļaušanu, un mēs ejam šajā virzienā. Tas, ka Krievija ir iestigusi Ukrainā, dod mums nedaudz vairāk laika mobilizēties. Ap­drau­dējums ir un paliks, kamēr Krie­vijā būs viņu domāšana.”