Uz piketu Rīgā, kas plānots nākamnedēļ, dosies policisti arī no Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes. “Druva” vaicāja Neatkarīgās policijas arodbiedrības valdes loceklim Jurim Skutelim, kā viņš vērtē plānotās aktivitātes un situāciju policijā.
“Mērķis gan Neatkarīgajai policijas arodbiedrībai, gan Latvijas Apvienotajai policistu arodbiedrībai ir viens. Abas rūpējas, lai tiktu risinātas policistu sociālās problēmas. Tādēļ atbalstīsim piketa ideju 26. septembrī. Rajona policijas pārvaldes darbinieki, kuriem šajā dienā būs brīvdiena, dosies uz Rīgu.
Strādāju policijā kopš 1992. gada, un ir sakrājies rūgtums. Policija ir struktūra, kurai vajadzētu būt
sakārtotai, lai mēs varētu pildīt galveno uzdevumu – nodrošināt kārtību, izmeklēt lietas, lai vainīgās personas ātrāk sauktu pie atbildības. Tomēr gadu gaitā esam atstāti pabērna lomā. Problēmas ir sasāpējušas arī ugunsdzēsējiem, mediķiem un skolotājiem – struktūrām un iestādēm, kas ir valsts serviss. Ja to nevaram nodrošināt, kas notiks?” rūgtumu pauž J. Skutelis.
Viens no jautājumiem, kas ir par iemeslu policistu, mediķu un skolotāju protestiem, ir algu iesaldēšana. J. Skutelis vērtē, ka pagājušajā gadā policistiem piešķirto algas palielinājumu ir apēdusi inflācija. “Ir policijas darbinieki, kuri, lai piepelnītos, strādā arī citās darba vietās, bet tas nozīmē, ka pamatdarbā viņi nevar strādāt ar pilnu atdevi. Jāsaprot – ja cilvēks strādā vairākās darba vietā, tātad viņam pietrūkst naudas,” neslēpj J. Skutelis. Tomēr arodbiedrības pārstāvis piekrīt arī tam, ka ne visi policijas darbinieki strādā ar vienlīdz lielu atdevi: “Ir darbinieki, kuriem vēl vajadzētu pacensties, lai nopelnītu arī pašreizējo algu.”
J. Skutelis uzsver arī to, ka policistiem nākas dzīvot no solījumiem. Trīs gadu plānā policijas darbinieku atalgojuma sakārtošanai tika solīts algu pielikums arī šogad. Tāpat tika paredzēts algas sasaistīt ar inflācijas tendencēm, lai, palielinoties inflācijai, palielinātos arī algas. Taču J. Skutelis atzīst – jebkura solījuma izpildi nākas panākt ar piketēšanu un protestēšanu.
Vaicāts, vai tad, ja algas nepalielinās, varētu sagaidīt masveidīgu policistu aiziešanu no darba, J. Skutelis atbild noraidoši. Viņaprāt, ilggadīgie darbinieki turpinās strādāt, ņemot vērā sociālās garantijas, taču jaunie darbinieki apzinās, ka arī privātajā sektorā pašlaik ir daudz problēmu. Tomēr policistus no darba aiziet var pamudināt noslogotība, kā arī neskaidrība, vai par virsstundām tiks samaksāts un vai pēc nakts dežūras būs brīvdiena. Tie ir darba organizācijas jautājumi, ko J. Skutelis izvirza kā būtiskus un līdz šim Valsts policijā nesakārtotus: “Ja nav organizācijas, darbs tiek darīts stihiski un rezultāta nav. Piekrītu, ka darba organizācijā un pārvaldībā jābūt izmaiņām, bet tādām, kas ir darboties spējīgas. Piemēram, neuzskatu, ka savulaik bija pareizi izveidot dažādus birojus Valsts policijā. Tagad ir kriminālpolicijas, kārtības policijas un citi biroji. Katram birojam ir priekšnieki. Un, šķiet, to skaits ir lielāks par ierindas darbinieku skaitu.
Uzskatu, ka kadrus samazināt nedrīkst, taču vairāk policistiem būtu jābūt tur, kur ir saskarsme ar sabiedrību. Noziedzība Latvijā nesamazinās, tā pieaug. Šādā situācijā nedrīkst domāt par darbinieku skaita samazināšanu, turklāt nesen nenokomplektētās štata vietas jau tika likvidētas. Jā, šķiet, ka policijas pārvaldē ir daudz darbinieku, taču esam ļoti noslogoti, izmeklētāju trūkst. Lietu skaits ir ļoti liels. Nereti lietas izmeklēšanu iespējams uzsākt tikai pēc gada. Tā nav normāla situācija. Jā, tas ir policistu darbs. Bet ir jābūt kārtībai, un cilvēkiem jābūt iespējai arī atpūsties.
Trūkst arī iecirkņu inspektoru. Pagastu iedzīvotājiem nepieciešams, lai viņi var satikt šos inspektorus, kad tas nepieciešams, taču lielākoties neviens apkalpojamajās teritorijās nedzīvo. Mainījusies attieksme. Agrāk, kad biju iecirkņa inspektors, cilvēki man varēja zvanīt arī naktī. Būtībā strādāju 24 stundas diennaktī, un neviens tolaik šīs stundas neatmaksāja. Tagad jaunie darbinieki stingri ievēro darba laiku.
Problēmas ir arī jauno policistu sagatavošanā, apmācības sistēmā. Nereti jaunajiem profesionālais līmenis ir zems, pietrūkst prasmes komunikācijā ar iedzīvotājiem un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Uzskatu, ka nepieciešama lielāka kontrole, jo, kā jau minēju, ne visi nopelna pašreizējo algu.
Policista darbs nav viegls. Ja psihologi iesaka pēc darba laika beigām par darbu aizmirst, tad šī nav tā profesija, kur tā varētu.”
Vaicāts, vai J. Skutelis uzskata, ka pikets nesīs rezultātus, viņš atzina – galvenais, lai cilvēki nepaliek malā, bet pauž savu nostāju. Tomēr cerība, ka kaut kas mainīsies, ir neliela.
Komentāri