Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Jādeldē Cibiņa un Buņģa mantojums

Druva
23:00
01.09.2008
5

Vecākiem, gatavojot skolai savas atvases, ir nepieciešami prāvi līdzekļi, un tiem nebūtu jānāk no vecāku kabatas. Tomēr bija nepieciešams tiesībsarga Romāna Apsīša paziņojums par to, ka šāda situācija liedz cilvēkiem tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību, lai par to kāds sāktu runāt.

Pagājušajā nedēļā tiesībsarga birojs paziņoja, ka mācību grāmatu iegāde par vecāku līdzekļiem ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu, kas paredz Latvijas iedzīvotājiem vidējo izglītību. R. Apsītis norāda, ka bezmaksas grāmatas ir neatņemama bezmaksas izglītības sastāvdaļa.

Pašlaik ir tā, ka vecākiem regulāri jāpērk bērniem mācību līdzekļi, turklāt nav nekādas garantijas, ka iegādātais iespieddarbs būs derīgs arī jaunākajiem bērniem, kad tie ies vecāko brāļu vai māsu pēdās. Grāmatu un citu mācību līdzekļu ražotāji ir priecīgi — kā tuvojas jauns mācību gads, atkal ļaudis stāv garās rindās un pērk to, ko skola likusi pirkt. Savukārt tie, kam par to visu jāmaksā, nav ne tuvu tik priecīgi. Turklāt runa ir nevis par to, kā bērnam nopirkt tikpat krāsainas un pievilcīgas burtnīcas kā klasesbiedriem, bet par to mācību līdzekļu iegādi, bez kā nekādi nav iespējams iztikt.

Naudas šķiešanu daļēji veicina tas, kā skolās tiek realizētas izglītības sistēmas normas. Pašlaik ir tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija izskata mācību grāmatas un sniedz savu atzinumu par to, vai tās ir izmantojamas skolēnu apmācībai. Viena un tā paša priekšmeta mācību grāmatas var būt neskaitāmas — galvenais, lai konkrētais mācību līdzeklis būtu apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijā. Tas, kuri izdevumi tiks lietoti nodarbībās, ir atkarīgs no skolām — tās pašas sastāda izmantojamo grāmatu sarakstus. Saraksts var regulāri mainīties, tā pārskatīšana nozīmē, ka grāmatas, ko lietojis viens bērns, var nederēt citam, kas pēc laika sasniedz to pašu vecumu.

Matemātika, vēsture, literatūra un daudzas citas zinības dažu gadu laikā būtiski nemainās, ja grāmata ir atzīta par derīgu mācīšanai, nebūtu nepieciešamības mētāties ar naudu un meklēt kādu citu. Daudz ko nosaka tas, kā mācību grāmata ir sastādīta — cik saprotama bērniem tā ir, cik pievilcīga un interesanta. To nevar novērtēt par zemu, grāmatas kvalitāte var krietni atvieglot zināšanu uztveri bērniem. Un, ja ir pieejamas labākas grāmatas, skolai nebūtu iemesla tās neizmantot. Kopumā tas veido dilemmu: vai nu sastādīt mācību grāmatu sarakstus un taupības nolūkā tos nemainīt gadiem, vai arī sekot līdzi jaunākajam piedāvājumam un likt, lai vecāki maksā, maksā, maksā. Tomēr tas, ka saraksti mainās bieži un ka skolas bibliotēkā ne vienmēr ir pieejamas mācību grāmatas, ko varētu lietot gadiem, norāda uz racionalitātes problēmām mācību līdzekļu izvēlē.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mācību grāmatu un periodisko izdevumu iegādei valsts atvēl vismaz septiņus latus vienam skolēnam. Tomēr šos noteikumus valsts pildīt nevar, un pašlaik šī summa ir vien 4,12 lati, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Kārtējo reizi diskusijas par jomām, kurās būtu nepieciešams valsts papildus atbalsts, slēdz atziņa, ka budžets nav bezizmēra un ka tajā naudas vienkārši nav. Ja kāds Satversmes tiesā apstrīdētu šo neesošo septiņu latu normu, varbūt nauda atrastos, bet varbūt vienkārši tiktu atņemts kādam citam. Vismaz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nesola, kad situācija varētu mainīties.

Pirms pāris nedēļām bija referendums par izmaiņām Pensiju likumā, un tādā veidā atsevišķi politiķi vēlējās panākt, ka pensionāriem ar likumu tiek piešķirtas lielākas pensijas, neskatoties uz to, vai šādi līdzekļi budžetā ir vai nav. Skolēnu gadījumā redzam, ka likumdošana kādus naudas līdzekļus paredz, taču, ja kasē šim nolūkam naudas vienkārši nav, tad nekādi jauni likumi skolēnu vecākiem nepalīdzēs. Vēl jau var gaidīt, lai bērnu skolas somu piepildīšanā iesaistītos ne tikai valsts, bet arī pašvaldība. Taču — uz ko tādu var cerēt, taču ne pieprasīt, jo daudzu pašvaldību budžets ir krietni šaurāks nekā Izglītības un zinātnes ministrijas pustukšie naudas kambari.

„TNS Latvija” veiktais pētījums liecina, ka ģimene ar vienu bērnu tā sagatavošanai skolai tērē vidēji 120 latus. Šajā cenā ietilpst ne tikai grāmatas, bet arī apģērbs un citas skolēnam nepieciešamas lietas. Tas atgādina, ka arī tiesībsargam vajadzētu runāt ne tikai par bezmaksas grāmatām, bet arī par daudz ko citu, kas skolēniem nepieciešams, lai varētu veiksmīgi piedalīties mācībās. Cibiņa un Buņģa mantojums ir jādeldē, lai gan pilnībā to izskaust, protams, nav iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi