Jo vairāk lasu par to, kas notiek Krievijā, jo mazāk saprotu. Laikam jau taisnība bija tam, kurš savulaik teica, ka Krieviju ar prātu nesaprast. Rodas sajūta, ka valdošie dzīvo tik noslēgtā burbulī, kā tagad mēdz teikt, ka absolūti nesaprot, kas notiek ārpus tā. Viņiem laikam liekas, ka viss iet tikai uz labu, ka uzvara seko uzvarai un tūlīt, tūlīt ar aplausiem viņus sveiks visa pasaule.
Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nerodu atbildes. Vai tiešām šajā burbulī nav neviena daudzmaz saprātīga cilvēka vismaz ekonomikā? Izvēlētais ceļš taču Krieviju ved bezdibenī pie jebkura kara iznākuma. Jo pie varas esošo situācijā pozitīva iznākuma vienkārši nav. Jau kopš 24.februāra, kad sākās iebrukums Ukrainā. Tiešām viņi domāja, ka, pat ja būtu noticis brīnums un trīs dienu laikā viņi būtu ieņēmuši Kijevu, pasaule to vienkārši “norītu”, kā notikumus 2014.gadā, kad tika anektēta Krima un Donbass? Politoloģe Žaneta Ozoliņa sarunā ar “Druvu” skaidri norādīja, ka pasaule to noteikti nepiedotu! Tiešām neviens Krievijas valdības vai prezidenta biroja analītiķis to nespēja paredzēt? Tiešām tik ļoti visiem vajadzēja tikai informāciju, ka Ukrainā visi ar ziediem un aplausiem sveiks “atbrīvotājus”, kā diemžēl tas 1940.gadā izskatījās Baltijas valstīs.
Krievija arvien vairāk brauc purvā, un laikam Putinam tuvējā lokā nav neviena drosmīgā, kurš pateiktu, ka karalis ir pliks, ka izejas nav. Tiešām viņi cer, ka mobilizācija atrisinās situāciju, ka tie, kurus ar varu dzen karot, būs augsti motivēti? Ka viņi varēs stāvēt pretī Ukrainas armijai, kas aizsargā savu zemi? Tiešām neviens militārais stratēģis to nesaprot?! Vai arī tur katram sava vieta tik svarīga, ka nav nozīmes, cik lieli zaudējumi, galvenais tēlot, ka viss kārtībā! Laikam jau patiešām visi Krievijas bruņotie spēki tik ļoti korumpēti un izzagti, ka karš ir vienīgā iespēja dzēst pēdas, lai šo ienesīgo rūpalu turpinātu.
Atmiņā aust padomu laiki, kad tajā greizo spoguļu karaļvalstī ziņās vai katru dienu stāstīja, ka piecgades plāni tiek pārpildīti, ka ražojam, audzējam, izslaucam arvien vairāk un vairāk, kaut arī valsts arvien vairāk un vairāk grima nabadzībā. Bet laikam taču vismaz daļa ticēja, jo par to visur stāstīja. Arī tagad Krievijas propagandas kanāli turpina vēstīt par vienīgo, pareizo, kura lēmumi ir pareizi, un televīzijas apdullinātā tauta tic. Arī valdošie tic, ka viss būs labi, cenšoties nedomāt loģiski, jo tad paveras pavisam cita aina. Taču saprotams arī tas, ka pie varas esošie Krievijā nekad nespēs atzīt savu sakāvi, un tieši tas rada lielākās briesmas. Mēs, protams, nezinām aizkulises, kurās pilnīgi noteikti notiek aktīva plānošana, sarunas. Mums atliek cerēt uz veselā saprāta uzvaru šajā greizo spoguļu karaļvalstī.
Komentāri