Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
weather-icon
+3° C, vējš 1.68 m/s, ZR vēja virziens

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

Sallija Benfelde
06:01
14.06.2024
479
Sallija Benfelde

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti.

Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija arī kāds amizants gadījums – aploksnē kopā ar biļetenu bija ielikta piecdesmit eiro naudas zīme ar uzrakstu, ka tā ir veltīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvi­čam. Nauda gan nonāks nevis pie prezidenta, bet tiks iemaksāta Valsts kasē. Un, manuprāt, visnepatīkamākais (lai gan tika prognozēts) ir tas, ka vēlēšanās no pusotra miljona balsstiesīgo piedalījās vien aptuveni trešdaļa jeb 33,82 procenti vēlētāju. Tiesa gan, Latvijas pilsoņu līdzdalība EP vēlēšanās ir bijusi mazliet augstāka nekā EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem, jo toreiz nobalsoja 33,5 procenti vēlētāju. Mazliet vairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši arī ārvalstīs: šogad nobalsoja 3,78 procenti no visiem balsstiesīgajiem ārpus Latvijas. Lai gan, procentos rēķinot, tas ir ļoti maz, tomēr, salīdzinot ar 2019. gada EP vēlēšanām, tas ir aptuveni divas reizes vairāk, jo pirms pieciem gadiem nobalsoja nepilni 3000 vēlētāji, bet šogad – gandrīz 7000 balsstiesīgo.

Pārsteigums nav arī tas, ka vēlēšanās visvairāk balsu ir saņēmusi “Jaunā Vienotība” (25,07 %), lai gan aptaujas prognozēja, ka Nacionālā apvienība apsteigs “Jauno Vienotību”. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08 procentu vēlētāju atbalstu, “Lat­vijas attīstībai” – 9,36 procenti, “Ap­vienotajam sarakstam” – 8,1 procents, “Progresīvajiem” – 7,42 procenti,  “Saskaņai” – 7,14 procenti un “Latvija pirmajā vietā” – 6,16 procenti balsu. Visnaskākie ir bijuši vidzemnieki, jo nobalsoja vairāk nekā 44 procenti vēlētāju. “Jaunā Vie­notība” Vidzemē saņēma 28,28 procentus, Na­cionālā apvienība – 24,22, bet Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” – 5,28 procentus balsu.

Latvijas vēlētāji diezgan bieži ir izmantojuši iespējas sarakstā svītrot vai likt plusiņus, tādēļ nav ievēlēts Krišjānis Kariņš, kurš “Jaunās Vienotības” sarakstā bija otrais, bet noslīdēja uz sesto vietu sarakstā. Interesanti, ka Kariņš vēlēšanās ir visvairāk svītrotais no visiem sarakstiem, bet tajā pašā laikā svītrojumu un plusiņu skaits ir gandrīz vienāds. Ievēlēta nav arī Ināra Mūrniece, kura Nacionālās apvienības sarakstā bija otrā, bet viņu apsteidzis trešais numurs Rihards Kols. Arī “Progresīvo” saraksta pirmo numuru Elīnu Pinto ir apsteidzis otrais numurs Mārtiņš Staķis. No visiem sarakstiem visvairāk plusu ir Valdim Dombrovskim, plusiņus viņam ir ielikuši 91 873 vēlētāji. Partijas un partiju saraksti, kuri EP vēlēšanās piedalījās pirmo reizi, bija “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie” (P) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tādēļ pirmo reizi par EP deputātiem ir kļuvis Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P) un Vilis Krištopāns (LPV). Pirmo reizi EP mandātu ir ieguvis arī Na­cionālās apvienības 14. Saeimas deputāts Rihards Kols.
Jaunievēlētais Eiropas Parla­ments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos ama­tus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī. Valdība jau lēmusi no Latvijas uz eirokomisāra amatu virzīt Valdi Dom­brovski, jo viņa partija ir saņēmusi visvairāk balsu, viņam ir vislielākais plusiņu skaits no visiem sarakstiem.

Ja raugās uz to, kā balso citas Eiropas Savienības valstis, tad Latvijas pilsoņu piedalīšanās vēlēšanās ir aptuveni vidējā Eiropas līmenī. Vērtējot šī gada EP vēlēšanas, eksperti teic, ka tās liecina par zināmu stabilitāti, jo pilsoņu piedalīšanās dažādos gados tajās ļoti krasi neatšķiras. Tomēr, manuprāt, jautājums ir, vai joprojām daļa Latvijas pilsoņu jūtas nepiederīgi Eiropai? Un galvenais – vai tiešām daudzi nesaprot, ka ne tikai NATO, bet arī atrašanās Eiropas Savienībā tomēr ir arī mūsu drošības jautājums. Karš Ukrainā izpratni par to ir nedaudz palielinājis, tomēr jautājums joprojām ir, cik tālu jūtamies no Eiropas?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
29

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
70

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
53

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
25

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
13
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
40
12
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi