Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

Sallija Benfelde
06:01
14.06.2024
496
Sallija Benfelde

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti.

Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija arī kāds amizants gadījums – aploksnē kopā ar biļetenu bija ielikta piecdesmit eiro naudas zīme ar uzrakstu, ka tā ir veltīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvi­čam. Nauda gan nonāks nevis pie prezidenta, bet tiks iemaksāta Valsts kasē. Un, manuprāt, visnepatīkamākais (lai gan tika prognozēts) ir tas, ka vēlēšanās no pusotra miljona balsstiesīgo piedalījās vien aptuveni trešdaļa jeb 33,82 procenti vēlētāju. Tiesa gan, Latvijas pilsoņu līdzdalība EP vēlēšanās ir bijusi mazliet augstāka nekā EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem, jo toreiz nobalsoja 33,5 procenti vēlētāju. Mazliet vairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši arī ārvalstīs: šogad nobalsoja 3,78 procenti no visiem balsstiesīgajiem ārpus Latvijas. Lai gan, procentos rēķinot, tas ir ļoti maz, tomēr, salīdzinot ar 2019. gada EP vēlēšanām, tas ir aptuveni divas reizes vairāk, jo pirms pieciem gadiem nobalsoja nepilni 3000 vēlētāji, bet šogad – gandrīz 7000 balsstiesīgo.

Pārsteigums nav arī tas, ka vēlēšanās visvairāk balsu ir saņēmusi “Jaunā Vienotība” (25,07 %), lai gan aptaujas prognozēja, ka Nacionālā apvienība apsteigs “Jauno Vienotību”. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08 procentu vēlētāju atbalstu, “Lat­vijas attīstībai” – 9,36 procenti, “Ap­vienotajam sarakstam” – 8,1 procents, “Progresīvajiem” – 7,42 procenti,  “Saskaņai” – 7,14 procenti un “Latvija pirmajā vietā” – 6,16 procenti balsu. Visnaskākie ir bijuši vidzemnieki, jo nobalsoja vairāk nekā 44 procenti vēlētāju. “Jaunā Vie­notība” Vidzemē saņēma 28,28 procentus, Na­cionālā apvienība – 24,22, bet Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” – 5,28 procentus balsu.

Latvijas vēlētāji diezgan bieži ir izmantojuši iespējas sarakstā svītrot vai likt plusiņus, tādēļ nav ievēlēts Krišjānis Kariņš, kurš “Jaunās Vienotības” sarakstā bija otrais, bet noslīdēja uz sesto vietu sarakstā. Interesanti, ka Kariņš vēlēšanās ir visvairāk svītrotais no visiem sarakstiem, bet tajā pašā laikā svītrojumu un plusiņu skaits ir gandrīz vienāds. Ievēlēta nav arī Ināra Mūrniece, kura Nacionālās apvienības sarakstā bija otrā, bet viņu apsteidzis trešais numurs Rihards Kols. Arī “Progresīvo” saraksta pirmo numuru Elīnu Pinto ir apsteidzis otrais numurs Mārtiņš Staķis. No visiem sarakstiem visvairāk plusu ir Valdim Dombrovskim, plusiņus viņam ir ielikuši 91 873 vēlētāji. Partijas un partiju saraksti, kuri EP vēlēšanās piedalījās pirmo reizi, bija “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie” (P) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tādēļ pirmo reizi par EP deputātiem ir kļuvis Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P) un Vilis Krištopāns (LPV). Pirmo reizi EP mandātu ir ieguvis arī Na­cionālās apvienības 14. Saeimas deputāts Rihards Kols.
Jaunievēlētais Eiropas Parla­ments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos ama­tus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī. Valdība jau lēmusi no Latvijas uz eirokomisāra amatu virzīt Valdi Dom­brovski, jo viņa partija ir saņēmusi visvairāk balsu, viņam ir vislielākais plusiņu skaits no visiem sarakstiem.

Ja raugās uz to, kā balso citas Eiropas Savienības valstis, tad Latvijas pilsoņu piedalīšanās vēlēšanās ir aptuveni vidējā Eiropas līmenī. Vērtējot šī gada EP vēlēšanas, eksperti teic, ka tās liecina par zināmu stabilitāti, jo pilsoņu piedalīšanās dažādos gados tajās ļoti krasi neatšķiras. Tomēr, manuprāt, jautājums ir, vai joprojām daļa Latvijas pilsoņu jūtas nepiederīgi Eiropai? Un galvenais – vai tiešām daudzi nesaprot, ka ne tikai NATO, bet arī atrašanās Eiropas Savienībā tomēr ir arī mūsu drošības jautājums. Karš Ukrainā izpratni par to ir nedaudz palielinājis, tomēr jautājums joprojām ir, cik tālu jūtamies no Eiropas?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
28

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
31

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
25

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
38

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
28
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
38

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
32
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi