Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

Sallija Benfelde
06:01
14.06.2024
424
Sallija Benfelde

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti.

Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija arī kāds amizants gadījums – aploksnē kopā ar biļetenu bija ielikta piecdesmit eiro naudas zīme ar uzrakstu, ka tā ir veltīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvi­čam. Nauda gan nonāks nevis pie prezidenta, bet tiks iemaksāta Valsts kasē. Un, manuprāt, visnepatīkamākais (lai gan tika prognozēts) ir tas, ka vēlēšanās no pusotra miljona balsstiesīgo piedalījās vien aptuveni trešdaļa jeb 33,82 procenti vēlētāju. Tiesa gan, Latvijas pilsoņu līdzdalība EP vēlēšanās ir bijusi mazliet augstāka nekā EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem, jo toreiz nobalsoja 33,5 procenti vēlētāju. Mazliet vairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši arī ārvalstīs: šogad nobalsoja 3,78 procenti no visiem balsstiesīgajiem ārpus Latvijas. Lai gan, procentos rēķinot, tas ir ļoti maz, tomēr, salīdzinot ar 2019. gada EP vēlēšanām, tas ir aptuveni divas reizes vairāk, jo pirms pieciem gadiem nobalsoja nepilni 3000 vēlētāji, bet šogad – gandrīz 7000 balsstiesīgo.

Pārsteigums nav arī tas, ka vēlēšanās visvairāk balsu ir saņēmusi “Jaunā Vienotība” (25,07 %), lai gan aptaujas prognozēja, ka Nacionālā apvienība apsteigs “Jauno Vienotību”. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08 procentu vēlētāju atbalstu, “Lat­vijas attīstībai” – 9,36 procenti, “Ap­vienotajam sarakstam” – 8,1 procents, “Progresīvajiem” – 7,42 procenti,  “Saskaņai” – 7,14 procenti un “Latvija pirmajā vietā” – 6,16 procenti balsu. Visnaskākie ir bijuši vidzemnieki, jo nobalsoja vairāk nekā 44 procenti vēlētāju. “Jaunā Vie­notība” Vidzemē saņēma 28,28 procentus, Na­cionālā apvienība – 24,22, bet Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” – 5,28 procentus balsu.

Latvijas vēlētāji diezgan bieži ir izmantojuši iespējas sarakstā svītrot vai likt plusiņus, tādēļ nav ievēlēts Krišjānis Kariņš, kurš “Jaunās Vienotības” sarakstā bija otrais, bet noslīdēja uz sesto vietu sarakstā. Interesanti, ka Kariņš vēlēšanās ir visvairāk svītrotais no visiem sarakstiem, bet tajā pašā laikā svītrojumu un plusiņu skaits ir gandrīz vienāds. Ievēlēta nav arī Ināra Mūrniece, kura Nacionālās apvienības sarakstā bija otrā, bet viņu apsteidzis trešais numurs Rihards Kols. Arī “Progresīvo” saraksta pirmo numuru Elīnu Pinto ir apsteidzis otrais numurs Mārtiņš Staķis. No visiem sarakstiem visvairāk plusu ir Valdim Dombrovskim, plusiņus viņam ir ielikuši 91 873 vēlētāji. Partijas un partiju saraksti, kuri EP vēlēšanās piedalījās pirmo reizi, bija “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie” (P) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tādēļ pirmo reizi par EP deputātiem ir kļuvis Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P) un Vilis Krištopāns (LPV). Pirmo reizi EP mandātu ir ieguvis arī Na­cionālās apvienības 14. Saeimas deputāts Rihards Kols.
Jaunievēlētais Eiropas Parla­ments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos ama­tus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī. Valdība jau lēmusi no Latvijas uz eirokomisāra amatu virzīt Valdi Dom­brovski, jo viņa partija ir saņēmusi visvairāk balsu, viņam ir vislielākais plusiņu skaits no visiem sarakstiem.

Ja raugās uz to, kā balso citas Eiropas Savienības valstis, tad Latvijas pilsoņu piedalīšanās vēlēšanās ir aptuveni vidējā Eiropas līmenī. Vērtējot šī gada EP vēlēšanas, eksperti teic, ka tās liecina par zināmu stabilitāti, jo pilsoņu piedalīšanās dažādos gados tajās ļoti krasi neatšķiras. Tomēr, manuprāt, jautājums ir, vai joprojām daļa Latvijas pilsoņu jūtas nepiederīgi Eiropai? Un galvenais – vai tiešām daudzi nesaprot, ka ne tikai NATO, bet arī atrašanās Eiropas Savienībā tomēr ir arī mūsu drošības jautājums. Karš Ukrainā izpratni par to ir nedaudz palielinājis, tomēr jautājums joprojām ir, cik tālu jūtamies no Eiropas?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
21

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
49

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi