Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Dziesmu svētki atbrauc uz Cēsīm. Novērtēsim

Druva
23:00
23.05.2008
5

valsts kultūras eksperte

Šodien Cēsu Pils parkā skanēs “Dziesmai šodien liela diena”. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gaisotne pārņem pilsētu, cēsniekus, viesus.

Mums ir liela laime dzirdēt 76 Vidzemes, Latgales, Rīgas rajona vīru, sievu, senioru un jauniešu koru 2200 dalībnieku balsis koncertā, kurā skanēs Dziesmu svētku atklāšanas dziesmas. Otrs šāds svētku modelēšanas koncerts notiek Saldū. Cēsnieki atkal privileģēto lomā, un esam arī to pelnījuši, jo mūsu rajona svētku dalībnieku skaits lauku rajonu vidū ir vislielākais – 1550 koristi, dejotāji, koklētāji, folkloras kopu dalībnieki, lietišķās mākslas meistari. Varam lepoties ne tikai ar kuplo dalībnieku skaitu, bet arī ar kolektīvu augstu māksliniecisko līmeni. Kori un deju kolektīvi darbojas ilglaicīgi, mērķtiecīgi. Nav mūsu rajonā tādu, kuri izveidojas vien pirms svētkiem, bet pēc tiem pajūk. Daudz runāts, ka daži koristi dzied vairākos koros. Statistika liecina, ka tikai 18 mūsu rajona svētku dalībnieki piedalās divos kolektīvos, pie tam ne jau abos dzied vai dejo. Koklētājas arī dejo, dejotāji – dzied.

Ceļš uz Dziesmu svētkiem bija garš un grūts. Repertuārs sarežģīts, īpaši lauku kolektīviem nācās strādāt ļoti smagi un daudz. Tik daudz kopmēģinājumu ne koriem, ne deju kolektīviem agrāk pirms svētkiem nav bijis. Visi nāca un brauca, brīvdienās un vakaros mēģināja, nedzirdēju, ka kāds čīkstētu, būtu neapmierināts. Gatavošanās svētkiem nevarēja notikt bez pašvaldību atbalsta – gan kolektīvus nodrošinot ar transportu, gan gādājot tērpus. Mīlestība uz dziesmu, deju un vēlēšanās katram koristam, dejotājam būt klāt šajā īpašajā notikumā – Dziesmu un Deju svētkos – neļauj ielavīties grūtumam. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku logo ir attēlota saule, kas veidota no nevienāda lieluma punktiem. Punkti simbolizē katru no dalībniekiem, kas visi kopā rada svētku gaisotni, emocijas, vienotības sajūtu.

Varam būt gandarīti, ka svētku modelēšanas koncerts – uzlikts un izmēģināts mazākā formātā – notiek Pils parkā. Ne viens vien jautājis, kāpēc atkal tas labākais notiek Cēsīs. Gadu gaitā esam pierādījuši, ka protam rīkot plašus amatiermākslas, folkloras festivālus, koncertus. Daudzi “Sudmaliņu”, “Baltica” dalībnieki allaž izsaka vēlēšanos uzstāties Cēsīs. Mums ir pieredze rīkot šādus koncertus, mums arī šoreiz uzticējās. Dziesmu svētku atklāšanas koncerts Pils parkā ir iespēja arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ netiks uz Rīgu, Mežaparka estrādi, kaut nedaudz just šo svētku gaisotni. Cēsniekiem Dziesmu svētku atklāšanas koncerts piebrauc klāt. Atšķirība koncertos Rīgā un Cēsīs vien tā, ka varētu mainīties dziesmu kārtība, arī režisoriski, lai būtu pārsteigums, ne gluži viss būs kā Rīgā. „Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju” ir kā atklāšanas koncerta vadmotīvs, kurš aizsāksies ar cēsnieka, talantīga komponista un ērģelnieka Alfrēda Kalniņa skaņdarbu korim „Dziedot dzimu, dziedot augu” un noslēgsies ar tāda paša nosaukuma vairākdaļīgu ciklu korim, kuru speciāli šiem svētkiem ir komponējis Zigmārs Liepiņš. Mežaparkā šis cikls izskanēs svētku noslēguma koncertā. Pils parkā priecēs pazīstamās vīru kora dziesmas – Jurjānu Andreja „Lūk, rozes zied”, Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma”, Mārtiņa Brauna jauktā kora dziesma „Saule, Pērkons, Daugava”, kā arī daudzas citas zināmas kora klasiskas pērles. Būs iespēja dzirdēt arī jaundarbus, kas radīti šiem svētkiem. Selgas Mences ciklu dubultkoriem „Balss”, Valda Zilvera dziesmu jauktajam korim „Dziesma dziesmai”, kur arī tekstā dziesmas beigās izskan vadmotīvs „Dziedot dzimu, dziedot augu”. Koncertā piedalīsies gan operas solisti, gan grupa “Auļi”, gan Sauszemes spēku orķestris. Kori izdziedās tēvzemes mīlestību, cilvēka dzīvesgājumu, ģimenes lomu mūžā. Tie, kuri interesējas par Dziesmu svētku vēsturi, koncertā varēs atsvaidzināt zināšanas par komponistiem, diriģentiem, ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Mūsu rajonu koncertā pārstāvēs vīru koris “Cēsis”, Priekuļu sieviešu koris “Laumas”, senioru koris “Ābele”, arī krāsainībai un daudzveidībai pieci pilsētas kori – “Beverīna”, “Vidzeme”, “Wenden”, DA jauktais koris un Pils koris.

“Dziesmā mēs esam bagāti, dziesmā mēs esam skaisti, dziesmā mēs esam vienoti un savā vienotībā stipri. Mēs dziedam, lai paši sev nepazustu, mēs dziedam, lai mēs viens otram vairs nepazustu, mēs dziedam, lai nepazustu pasaules vējos,” teikusi eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Lai šie vārdi ir ceļamaize, pieskandējot Cēsis un izjūtot Dziesmu svētku gaisotni! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi