Piektdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Dziesmu svētki atbrauc uz Cēsīm. Novērtēsim

Druva
23:00
23.05.2008
9

valsts kultūras eksperte

Šodien Cēsu Pils parkā skanēs “Dziesmai šodien liela diena”. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gaisotne pārņem pilsētu, cēsniekus, viesus.

Mums ir liela laime dzirdēt 76 Vidzemes, Latgales, Rīgas rajona vīru, sievu, senioru un jauniešu koru 2200 dalībnieku balsis koncertā, kurā skanēs Dziesmu svētku atklāšanas dziesmas. Otrs šāds svētku modelēšanas koncerts notiek Saldū. Cēsnieki atkal privileģēto lomā, un esam arī to pelnījuši, jo mūsu rajona svētku dalībnieku skaits lauku rajonu vidū ir vislielākais – 1550 koristi, dejotāji, koklētāji, folkloras kopu dalībnieki, lietišķās mākslas meistari. Varam lepoties ne tikai ar kuplo dalībnieku skaitu, bet arī ar kolektīvu augstu māksliniecisko līmeni. Kori un deju kolektīvi darbojas ilglaicīgi, mērķtiecīgi. Nav mūsu rajonā tādu, kuri izveidojas vien pirms svētkiem, bet pēc tiem pajūk. Daudz runāts, ka daži koristi dzied vairākos koros. Statistika liecina, ka tikai 18 mūsu rajona svētku dalībnieki piedalās divos kolektīvos, pie tam ne jau abos dzied vai dejo. Koklētājas arī dejo, dejotāji – dzied.

Ceļš uz Dziesmu svētkiem bija garš un grūts. Repertuārs sarežģīts, īpaši lauku kolektīviem nācās strādāt ļoti smagi un daudz. Tik daudz kopmēģinājumu ne koriem, ne deju kolektīviem agrāk pirms svētkiem nav bijis. Visi nāca un brauca, brīvdienās un vakaros mēģināja, nedzirdēju, ka kāds čīkstētu, būtu neapmierināts. Gatavošanās svētkiem nevarēja notikt bez pašvaldību atbalsta – gan kolektīvus nodrošinot ar transportu, gan gādājot tērpus. Mīlestība uz dziesmu, deju un vēlēšanās katram koristam, dejotājam būt klāt šajā īpašajā notikumā – Dziesmu un Deju svētkos – neļauj ielavīties grūtumam. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku logo ir attēlota saule, kas veidota no nevienāda lieluma punktiem. Punkti simbolizē katru no dalībniekiem, kas visi kopā rada svētku gaisotni, emocijas, vienotības sajūtu.

Varam būt gandarīti, ka svētku modelēšanas koncerts – uzlikts un izmēģināts mazākā formātā – notiek Pils parkā. Ne viens vien jautājis, kāpēc atkal tas labākais notiek Cēsīs. Gadu gaitā esam pierādījuši, ka protam rīkot plašus amatiermākslas, folkloras festivālus, koncertus. Daudzi “Sudmaliņu”, “Baltica” dalībnieki allaž izsaka vēlēšanos uzstāties Cēsīs. Mums ir pieredze rīkot šādus koncertus, mums arī šoreiz uzticējās. Dziesmu svētku atklāšanas koncerts Pils parkā ir iespēja arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ netiks uz Rīgu, Mežaparka estrādi, kaut nedaudz just šo svētku gaisotni. Cēsniekiem Dziesmu svētku atklāšanas koncerts piebrauc klāt. Atšķirība koncertos Rīgā un Cēsīs vien tā, ka varētu mainīties dziesmu kārtība, arī režisoriski, lai būtu pārsteigums, ne gluži viss būs kā Rīgā. „Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju” ir kā atklāšanas koncerta vadmotīvs, kurš aizsāksies ar cēsnieka, talantīga komponista un ērģelnieka Alfrēda Kalniņa skaņdarbu korim „Dziedot dzimu, dziedot augu” un noslēgsies ar tāda paša nosaukuma vairākdaļīgu ciklu korim, kuru speciāli šiem svētkiem ir komponējis Zigmārs Liepiņš. Mežaparkā šis cikls izskanēs svētku noslēguma koncertā. Pils parkā priecēs pazīstamās vīru kora dziesmas – Jurjānu Andreja „Lūk, rozes zied”, Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma”, Mārtiņa Brauna jauktā kora dziesma „Saule, Pērkons, Daugava”, kā arī daudzas citas zināmas kora klasiskas pērles. Būs iespēja dzirdēt arī jaundarbus, kas radīti šiem svētkiem. Selgas Mences ciklu dubultkoriem „Balss”, Valda Zilvera dziesmu jauktajam korim „Dziesma dziesmai”, kur arī tekstā dziesmas beigās izskan vadmotīvs „Dziedot dzimu, dziedot augu”. Koncertā piedalīsies gan operas solisti, gan grupa “Auļi”, gan Sauszemes spēku orķestris. Kori izdziedās tēvzemes mīlestību, cilvēka dzīvesgājumu, ģimenes lomu mūžā. Tie, kuri interesējas par Dziesmu svētku vēsturi, koncertā varēs atsvaidzināt zināšanas par komponistiem, diriģentiem, ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Mūsu rajonu koncertā pārstāvēs vīru koris “Cēsis”, Priekuļu sieviešu koris “Laumas”, senioru koris “Ābele”, arī krāsainībai un daudzveidībai pieci pilsētas kori – “Beverīna”, “Vidzeme”, “Wenden”, DA jauktais koris un Pils koris.

“Dziesmā mēs esam bagāti, dziesmā mēs esam skaisti, dziesmā mēs esam vienoti un savā vienotībā stipri. Mēs dziedam, lai paši sev nepazustu, mēs dziedam, lai mēs viens otram vairs nepazustu, mēs dziedam, lai nepazustu pasaules vējos,” teikusi eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Lai šie vārdi ir ceļamaize, pieskandējot Cēsis un izjūtot Dziesmu svētku gaisotni! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Esam kultūras baudītāji

14:27
22.04.2025
18

Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums. Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt […]

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
53

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
46

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
54

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
53

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
38

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Tautas balss

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
6
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
14
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
20
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
22
11
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Sludinājumi