Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Drosme paust savas un bērna vajadzības

Iveta Rozentāle
15:00
25.11.2022
9

Ieraugot raidījuma “Ģimenes studija” ierakstu, kurā vientuļā mamma Jūlija dalās pieredzē, kā strādā trīs darbos un kā viņai tiesā bija jāpierāda nepieciešamie izdevumi dēla vajadzībām, novērtēju viņas drosmi runāt par situāciju publiski, turklāt ne tikai ar savu vārdu, bet arī video, kurā viņa pati ir redzama.

Arī viņa atzīst, ka reti kurš solo vecāks (tā tagad bieži dēvē vecākus, kuri audzina bērnus vieni) ir gatavs runāt par saviem ikdienas izaicinājumiem un problēmām, kas kļūst vēl lielākas šajos mēnešos, kad dienu no dienas viss kļūst dārgāks. Un šie iemesli izvēlei labāk klusēt tālu nav jāmeklē.

Paskatījos tīmekļvietnes komentāros, viens komentētājs, vīrietis, jau steidz uzsvērt, ka “vajag izvēlēties pareizos vīriešus, nevis – kas pagadās. Pirms dzemdēt bērnu, vajag pārliecināties, cik uzticīgs un labs ir vīrietis”. Un viens no klasiskiem komentāriem ir “valstij nav jāuztur bērns”.
Domāju, reti kura mamma uzskata, ka valstij jāuztur viņas bērns, turklāt atbalsts nenozīmē gluži uzturēšanu. Ja rīkojamies ar tādu pieeju, tad sociālais atbalsts būtu jāatceļ ikvienam – tā teikt, katrs tiek galā, kā māk. Tāpat jādomā, ka nevienai mammai tāds atbalsts nebūtu aktuāls, ja vienā darbavietā varētu nopelnīt pietiekami bērna un savām vajadzībām. Diemžēl sociālie pabalsti ir vajadzīgi tieši tāpēc, ka nereti algas ir tik zemas, ka ar tām nevar nosegt patiesās ikdienas vajadzības: pārtiku, komunālos maksājumus un citus.

Ar finansiālām grūtībām saskaras ne tikai mammas, kas bērnu audzina    vienas. Daudzi vecāki atzīst, ka, pat divatā strādājot, ir grūti visu samaksāt. Tāpēc jāatzīst -    kritiskajos komentāros pārsteidzoši ir secinājumi, ka mammām ir izdevīgi bērnus audzināt vienām, tad viņas var pieprasīt papildu atbalstu, turklāt sievietes, kuras uzdrīkstas prasīt valsts noteikto, dēvē par izmantotājām. Vēl pēc lasītā saprotams, ka ir stiprās mammas, kuras vienas izaudzinājušas kuplu bērnu pulciņu, nevienam neko neprasot, tamdēļ nesaprot, kāpēc šodien ir mammas, kuras uzdrīkstas prasīt. Un tad, visu negatīvo ieraugot, ir saprotams, kāpēc brīžiem pēc publiski dzirdamā šķiet, ka tādu solo vecāku nemaz nav. Kāpēc gan izteikties, ja pēc tam var saņemt neizpratni un nosodījumu.

Taču, lasot komentārus, jūtama arī cita tendence, proti, izpratne par situāciju un atbalsts māmiņām, kas izvēlējušās audzināt bērnus bez viņu tēva pleca atbalsta. Jāteic, mēs kā sabiedrība izpratnē esam nogājuši jau krietnu ceļa gabalu, tā ir daudz, daudz lielāka nekā vēl pirms kāda laika. Ir Jūlijas stāsta komentētāji, kas saka paldies, ka māmiņa bijusi drosmīga dalīties savā pieredzē, uzdrīkstējusies. Un ir arī citas mammas, kuras īsi ieskicē nebūt ne vieglo ikdienu, lai bieži vien nevis dzīvotu, bet tikai izdzīvotu, turklāt ne viena vien sieviete skaidro, ka ir dažādi aspekti, kāpēc mamma kļūst par vienīgo bērnu apgādnieci un aprūpētāju. Gadu gaitā pāra attiecībās daudz var mainīties, tāpat nav iespējams paredzēt, cik ilgs mūžs katram atvēlēts. Izsakās arī vīrieši, kuri atbalsta vientuļo māmiņu, uzslavē un novēl izturību. Komentētāji izceļ arī paradoksu, ka visbiežāk pārmetumi jāklausās tieši mammai, nevis tētim, kurš nerūpējas par bērniem. Un vēl ir vērojama interesanta tendence, ka būtībā latviešiem bērnu ir par maz, tajā pašā laikā, ja mamma izvēlas audzināt viena, atkal jāsaņem pārmetumi. Ne velti komentāros lasāms, ka pašai sabiedrībai vēl daudz jāaug, lai nebūtu tik daudz negatīvisma un nosodījuma.

Tomēr spēks runāt par savām problēmām arī publiskajā telpā rada lielāku izpratni par reālo solo vecāku ikdienu un izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskaras.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi