Domas tracina smadzenes. Cita par citu nesaprotamāka un trauslāka. Tās sajaucas kopā un, daudzveidībā nespējot sadzīvot, rada sāpes. Nesaprotot, ka tā, negribot, lai tā būtu. Bet tāds laiks. Tajā ietilpst viss iespējamais un vieta atrodas arī neiespējamajam. Nemiera pārpilnas ziņas kā kliedzieni skan televīzijā, neiedomājami vārdi veido teikumu rindas portālos un avīzēs, radio dzirdami sveši vārdi. Tādos sauc dažādus ieročus.
Eiropa ir pārdzīvojusi dienu, kas varēja nest jaunus satricinājumus. Turpinās vecie, tikai vēl nežēlīgāki. Vai var būt vēl ļaunāk, tam neviens negrib ticēt, jo nespēj saprast, sadzīvot ar to, kas pārņēmis Ukrainu.
Esam drošībā, saule spīd, apkārt dzīvības murdoņa. Tikai domas ik pa brīdim tiek atrautas no plāniem. Televīzijā stāsta, cik Latvijā patvertņu un, ja kas, rīdziniekus evakuēs. Kur, rādīs situācija. Citā ziņā vēsta, ka Latvijā fiziskām personām ir reģistrēti teju 73 tūkstoši šaujamieroču. Lielākā daļa gan tiek izmantoti medībām, taču ir personas, kuras ieroču glabāšanas/nēsāšanas atļaujas saņēmušas pašaizsardzības nolūkā vai sportam. Daudz, maz vai nieks?
Katrai paaudzei savi pārbaudījumi. Cerams, tiem, kuri dzīvo tagad, laiks tikai patracinās domas, atklās vērtību alošanos un atgādinās par pamatu, kas stiprs jātur pašiem, lai droši varētu nostāvēt un pastāvēt.
Gadalaiki mainās. Tiem savs ritms. Vismaz pagaidām cilvēks to var maz ietekmēt. Lai gan cenšas tik daudz ko sagandēt, daba vēl spēj turēties pretī. Arī ar sabiedroto – saprātīgu cilvēku – palīdzību. Tā iekārtots: vieni ceļ, citi ārda; vieni būvē robežas – citi nojauc. Gan domās, gan praktiski. Dabas aizsardzības pārvaldes kampaņā “Misija-KRUPIS. Izglāb princi!” brīvprātīgie visā Latvijā aktīvajā abinieku migrācijas laikā uz autoceļiem izglābuši 1323 abiniekus, tostarp 793 parastos krupjus. Konstatēti arī 303 bojāgājušie abinieki un rāpuļi, tostarp 246 krupji. Abinieku glābšanai pieteicās vairāk nekā simts brīvprātīgo, tostarp vairākas ģimenes ar bērniem. Brīvprātīgie krupju glābšanai veltījuši 104 stundas un 38 minūtes jeb vairāk nekā četras diennaktis. Var jau teikt, kāpēc gan jāglābj krupji. Cilvēka dabā ir palīdzēt tam, kurš pats nespēj. Bērns atradis gulošu mārīti, to noslēpj saujā, lai pasargātu. Aiz žēluma, saprotot, ka jāpalīdz. Ar tādu pašu domu cilvēki palīdz cits citam. Visi taču tepat vien dzīvojam. Un gribam dzīvot. Nākotnē. Lai kādas domas cenšas izjaukt ierasto, viss turpinās.
Komentāri