Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Diriģenti “briest” sabiedriskai organizācijai

Druva
00:00
18.03.2009
83

Latvijas Mūzikas akadēmijas, Mūzikas skolotāju katedras asoc. prof.

Pirmo reizi Latvijas novados pulcinām mūzikas skolotājus, lai kopīgi spriestu, kā risināt samilzušās problēmas muzikālās izglītības jomā. Pienācis laiks mūzikas skolotājiem, diriģentiem

apvienoties sabiedriskā organizācijā. Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras metodiķi ir

iniciatori

asociācijas dibināšanai. Atbalstu esam guvuši visos novados, arī no Vidzemes skolotājiem pēc sarīkotās tikšanās Cēsīs.

Gandrīz visu mācību priekšmetu skolotājiem ir profesionālās organizācijas. Tā darbojas vēsturnieki, matemātiķi un citi. Mūzikas pedagogiem arī bija asociācija, bet tā pārtapa par korporāciju un beigās darbošanās apsīka. Taču, lai savā nozarē varētu panākt konstruktīvas izmaiņas, par tām iestātos ministrijas līmenī, ir

vajadzīga profesionālā asociācija. Dziedāšanas skolotājiem nepieciešams iepriekš izdiskutēt, kas viņiem darbā traucē, kas jānomaina vai jāievieš no jauna

mācību līdzekļos, programmās un standartos. Ja to dara augstskolas, un Latvijā

ir četras, kas sagatavo mūzikas skolotājus, tad šis process notiek nesaskaņoti. Ko viena augstskola labu dara kordiriģentu mācīšanā, tas citai neliekas saistoši, arī ministrijai vienas augstskolas idejas neliekas tik svarīgas, lai tās izskatītu un varbūt ieviestu visā sistēmā. Augstskolas mūsu valstī ir suverēnas un pašas savā starpā reti spēj vienoties, bet, manuprāt, pienācis laiks pārskatīt augstskolu plānus, vai tie atbilst mūzikas skolotāju sagatavošanas standartam, jo nereti beidzēji spējīgi tikai vadīt mūzikas stundas, bet kori vadīt atsakās. Ja tā turpināsies, mēs nevarēsim saglabāt Dziesmu svētkus.

Mūzikas skolotāju profesionālā asociācija varētu radīt situāciju, ka daudz aktīvāk Latvijā sāktos pedagogu kvalifikācijas celšana. Lielāku atbalstu vajadzētu sniegt skolotājiem, kuri augstskolu beiguši pirms desmit, divdesmit gadiem. Viņiem jātiek līdzi laikam. Mūsu valsts likumdošanā ir paredzēts, ka ar sabiedriskās organizācijas domām valdībā ir jārēķinās, ja tā ir profesionālā, tad vēl jo vairāk.

Vajag izveidot tādu struktūru, lai skolotāji , tajā skaitā vidzemnieki, paši savā novadā satiktos un aktīvi diskutētu. Skolotāju domas apkopotu asociācija un ar tām vērstos ministrijā. Būtu jauki, ja asociācija izveidotos tik aktīva un darboties spējīga, lai pati varētu sarīkot profesionālās meistarības celšanas kursus. Koru skatēs, mēs, vērtētāji, redzam, ka Latvijas skolās ir pietiekami daudz vāju koru. Kāpēc tā? Tam ir daudz dažādu iemeslu, bet mēs Mūzikas akadēmijā negribētu skolotājus par viņu neveiksmēm nosodīt, bet gan dot iespēju profesionāli pilnveidoties. Laikā gaitā nākuši klāt jauninājumi, kas paātrina darbu, un tos vērts popularizēt. Mainījušies arī bērni, un jāmācās profesionālāk vadīt jaunās paaudzes kori.

Taču, manuprāt, asociācijas pirmais uzdevums būs stiprināt mūzikas mācīšanu skolās, panākt valstī izpratni, ka mūzikas stunda jebkura vecuma bērnam vai jaunietim ir ārkārtīgi nepieciešama. To nevar uztvert kā vienkārši padziedāšanu korī, mūzikas stundas izglīto un attīsta.

Mēs bērniem iemācām rēķināt un rakstīt. To darām ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par matemātiķiem un literātiem, bet tāpēc, ka zināšanas viņu dzīvē ir būtiskas. Mūzikas mācīšanā pašlaik izveidojusies citāda nostādne- ja negribi, tad vari neattīstīties, vari nedziedāt. Muzikālais analfabētisms jālikvidē, un tad daudzas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Bērns nav ar varu jāspiež dziedāt korī vai ansamblī, bet kvalitatīvu izglītību mūzikas stundās ikviens ir pelnījis.

Esmu valstī novērojis ļoti bīstamu tendenci – finanšu trūkuma dēļ arvien vairāk valsts funkciju „nogrūst” uz pašvaldībām. Tāpēc jūtu lielu satraukumu par mūzikas un mākslas skolu nākotni. Ja nu tās tiks pakļautas privatizācijai, tad liela daļa vecāku finansiālu apsvērumu dēļ vairs nevarēs

bērnus sūtīt mūzikas un mākslas skolās. Maksa par mācībām būs cita, nekā tagad, kad valsts skolas dotē. Es negribu paredzēt ļaunāko scenāriju, bet daudz runā par to, atsaucoties uz Eiropas valstīm, kurās nav valsts atbalstītu mūzikas skolu. Tā ir tikai Baltijas valstīs. Jaunizveidotajai asociācijai jāaizstāv tradīciju saglabāšana.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi