Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Diriģenti “briest” sabiedriskai organizācijai

Druva
00:00
18.03.2009
83

Latvijas Mūzikas akadēmijas, Mūzikas skolotāju katedras asoc. prof.

Pirmo reizi Latvijas novados pulcinām mūzikas skolotājus, lai kopīgi spriestu, kā risināt samilzušās problēmas muzikālās izglītības jomā. Pienācis laiks mūzikas skolotājiem, diriģentiem

apvienoties sabiedriskā organizācijā. Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras metodiķi ir

iniciatori

asociācijas dibināšanai. Atbalstu esam guvuši visos novados, arī no Vidzemes skolotājiem pēc sarīkotās tikšanās Cēsīs.

Gandrīz visu mācību priekšmetu skolotājiem ir profesionālās organizācijas. Tā darbojas vēsturnieki, matemātiķi un citi. Mūzikas pedagogiem arī bija asociācija, bet tā pārtapa par korporāciju un beigās darbošanās apsīka. Taču, lai savā nozarē varētu panākt konstruktīvas izmaiņas, par tām iestātos ministrijas līmenī, ir

vajadzīga profesionālā asociācija. Dziedāšanas skolotājiem nepieciešams iepriekš izdiskutēt, kas viņiem darbā traucē, kas jānomaina vai jāievieš no jauna

mācību līdzekļos, programmās un standartos. Ja to dara augstskolas, un Latvijā

ir četras, kas sagatavo mūzikas skolotājus, tad šis process notiek nesaskaņoti. Ko viena augstskola labu dara kordiriģentu mācīšanā, tas citai neliekas saistoši, arī ministrijai vienas augstskolas idejas neliekas tik svarīgas, lai tās izskatītu un varbūt ieviestu visā sistēmā. Augstskolas mūsu valstī ir suverēnas un pašas savā starpā reti spēj vienoties, bet, manuprāt, pienācis laiks pārskatīt augstskolu plānus, vai tie atbilst mūzikas skolotāju sagatavošanas standartam, jo nereti beidzēji spējīgi tikai vadīt mūzikas stundas, bet kori vadīt atsakās. Ja tā turpināsies, mēs nevarēsim saglabāt Dziesmu svētkus.

Mūzikas skolotāju profesionālā asociācija varētu radīt situāciju, ka daudz aktīvāk Latvijā sāktos pedagogu kvalifikācijas celšana. Lielāku atbalstu vajadzētu sniegt skolotājiem, kuri augstskolu beiguši pirms desmit, divdesmit gadiem. Viņiem jātiek līdzi laikam. Mūsu valsts likumdošanā ir paredzēts, ka ar sabiedriskās organizācijas domām valdībā ir jārēķinās, ja tā ir profesionālā, tad vēl jo vairāk.

Vajag izveidot tādu struktūru, lai skolotāji , tajā skaitā vidzemnieki, paši savā novadā satiktos un aktīvi diskutētu. Skolotāju domas apkopotu asociācija un ar tām vērstos ministrijā. Būtu jauki, ja asociācija izveidotos tik aktīva un darboties spējīga, lai pati varētu sarīkot profesionālās meistarības celšanas kursus. Koru skatēs, mēs, vērtētāji, redzam, ka Latvijas skolās ir pietiekami daudz vāju koru. Kāpēc tā? Tam ir daudz dažādu iemeslu, bet mēs Mūzikas akadēmijā negribētu skolotājus par viņu neveiksmēm nosodīt, bet gan dot iespēju profesionāli pilnveidoties. Laikā gaitā nākuši klāt jauninājumi, kas paātrina darbu, un tos vērts popularizēt. Mainījušies arī bērni, un jāmācās profesionālāk vadīt jaunās paaudzes kori.

Taču, manuprāt, asociācijas pirmais uzdevums būs stiprināt mūzikas mācīšanu skolās, panākt valstī izpratni, ka mūzikas stunda jebkura vecuma bērnam vai jaunietim ir ārkārtīgi nepieciešama. To nevar uztvert kā vienkārši padziedāšanu korī, mūzikas stundas izglīto un attīsta.

Mēs bērniem iemācām rēķināt un rakstīt. To darām ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par matemātiķiem un literātiem, bet tāpēc, ka zināšanas viņu dzīvē ir būtiskas. Mūzikas mācīšanā pašlaik izveidojusies citāda nostādne- ja negribi, tad vari neattīstīties, vari nedziedāt. Muzikālais analfabētisms jālikvidē, un tad daudzas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Bērns nav ar varu jāspiež dziedāt korī vai ansamblī, bet kvalitatīvu izglītību mūzikas stundās ikviens ir pelnījis.

Esmu valstī novērojis ļoti bīstamu tendenci – finanšu trūkuma dēļ arvien vairāk valsts funkciju „nogrūst” uz pašvaldībām. Tāpēc jūtu lielu satraukumu par mūzikas un mākslas skolu nākotni. Ja nu tās tiks pakļautas privatizācijai, tad liela daļa vecāku finansiālu apsvērumu dēļ vairs nevarēs

bērnus sūtīt mūzikas un mākslas skolās. Maksa par mācībām būs cita, nekā tagad, kad valsts skolas dotē. Es negribu paredzēt ļaunāko scenāriju, bet daudz runā par to, atsaucoties uz Eiropas valstīm, kurās nav valsts atbalstītu mūzikas skolu. Tā ir tikai Baltijas valstīs. Jaunizveidotajai asociācijai jāaizstāv tradīciju saglabāšana.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi