Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Digitālie līderi uz papīra vai dzīvē?

Jānis Gabrāns
13:09
20.10.2020
6

Baltijas valstu sasniegumi digitālās transformācijas pilnveidē vairākkārt minēti kā veiksmīgs piemērs Eiropas Savienībā (ES).

Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrs Juris Pūce ES telekomunikāciju ministru augsta līmeņa videokonferencē vakar iepazīstināja ar Latvijas pieredzi, kā veiksmīgi ieviest un pilnveidot digitālus risinājumus valsts pārvaldē un nodrošināt plašu digitālo pakalpojumu pieejamību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izplatītajā paziņojumā citēts ministra Jura Pūces teiktais: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības. Esam patiesi gandarīti un lepni, ka Baltijas valstis ir piecu labāko valstu topā publiskās pārvaldes pakalpojumu ieviešanā un lietošanā ES valstu vidū. Vācijas ekonomikas ministra ielūgums ir apliecinājums tam, ka esam digitālie līderi. Citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Mūsu iedzīvotājiem ir pieejama ērta un valsts nodrošināta digitālā identitāte, kā arī Baltijas valstis realizē veiksmīgu pārrobežu sadarbību vienotas digitālās vides izveidei reģionā, piemēram, nodrošinot iespēju saņemt kaimiņvalsts e-pakalpojumus, veicot pārrobežu dronu lidojumu testus, kā arī digitāli kopparakstot ministru līmeņa vienošanās. Latvija viena no pirmajām atbalstījusi gan Eiropas datu stratēģiju, gan harmonizētu pieeju ES datu telpas ietvara izveidei, kā arī veicinājusi mākslīgā intelekta regulējumu un plašāku lietojumu.”

Izlasot šo tekstu, varētu sist sev uz pleca, redz, kādi mēs, latvieši, malači! Lai tie citi brīnās, ko varam! Tas nekas, ka puse no ministra teiktā atgādina Ķīnas ābeci un latvietim – parastajam nav īsti saprotama, bet, ja reiz tik gudri pateikts, tad jau ir labi! Tiesa, tikai līdz brīdim, kamēr nenākas saskarties ar n-tajām programmām, datu bāzēm, kas pastāv mūsu mazajā valstī un kuras cita ar citu pārsvarā nav sinhronizētas.

Nezin, vai ministrs kā vienu no piemēriem min bēdīgi slaveno e-veselību, kurā tika iztērēti neskaitāmi miljoni, bet rezultātā čiks vien sanāca. Saeimas deputāti atzina, ka strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre šo sistēmu nosauca par nepareizi ieņemtu bērnu un apturēja tās tālāku attīstību.

Tikmēr cilvēkam mūsu digitālajā laikmetā, ejot no ārsta pie ārsta, jānēsā līdzi visi norīkojumi, analīžu izdrukas, diski ar datortomogrāfa datiem un vēl, un vēl, jo šī informācija nav pieejama vienotā e-veselības platformā. Vai te var runāt par vienotu ekosistēmu?

Arī sarunās ar pašvaldību speciālistiem, kuri strādā ar dažādu ministriju datu bāzēm, nākas dzirdēt, ka valstī absolūti nav vienotas pieejas. Pat veicot vienkāršas funkcijas, jāstrādā ar četrām piecām dažādām sistēmām, kur dati jāievada manuāli, jo tās nesinhronizējas. Daļu programmu uztur privātie uzņēmēji, daļu – valsts, katrai ministrijai ir savas programmas un datu bāzes, tas viss ir sarežģīti un laikietilpīgi. Lietotāja ērtības netiek ņemtas vērā.

Kā gan tas saskan ar ministra teikto: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības.”

Jāsecina, ja ministrs velk paralēles ar fizisko telpu un principiem, top skaidrs, kāpēc arī 30 gadus pēc neatkarības neesam pratuši sakārtot kaut vienu nozari. Tāpēc ka katrs to deķīti velk uz savu pusi, katram savs krēsls ir svarīgākais, katra ministrija funkcionē kā atsevišķa karaļvalsts, un tas viss summējas bardakā, ko tikai ministri var saukt par vienotu ekosistēmu.
Redzot, kā tapa e-veselība un citas ministriju programmas, rodas pamatots iespaids, ka tā ir iespēja apgūt Eiropas fondu naudu. Ja parēķinātu, cik šajā jomā nelietderīgi iztērēti līdzekļi, tā būtu baisa summa. Par to, ļoti iespējams, varētu noalgot pasaulē labākos programmētājus, kas spētu izveidot vienotu visu valsti, ministrijas aptverošu sistēmu, kas būtu droša, saprotama, vienkārša un ērti lietojama.

Bet nevar jau teikt, ka ministrs sapinies gudrās frāzēs un runā tikai nepatiesību. Nē, katrā runā jau ir grauds patiesības, kas ir ļoti pareizi pēc retorikas pamatiem. Ja cilvēks redz, ka viens fakts ir pareizs, viņš var iedomāties, ka viss teiktais ir patiesība.
Jo nevar apstrīdēt teikto, ka citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Taisnība, ir tikai jautājums, cik produktīvi mēs to protam izmantot? Protams, var jau nopirkt vismodernāko, jaudīgāko un dārgāko mobilo telefonu, sist sev uz pleca, redz, kāds es malacis, bet lietot to tikai zvanīšanas funkcijai, retos gadījumos nosūtot arī kādu īsziņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi