Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Digitālie līderi uz papīra vai dzīvē?

Jānis Gabrāns
13:09
20.10.2020
5

Baltijas valstu sasniegumi digitālās transformācijas pilnveidē vairākkārt minēti kā veiksmīgs piemērs Eiropas Savienībā (ES).

Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrs Juris Pūce ES telekomunikāciju ministru augsta līmeņa videokonferencē vakar iepazīstināja ar Latvijas pieredzi, kā veiksmīgi ieviest un pilnveidot digitālus risinājumus valsts pārvaldē un nodrošināt plašu digitālo pakalpojumu pieejamību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izplatītajā paziņojumā citēts ministra Jura Pūces teiktais: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības. Esam patiesi gandarīti un lepni, ka Baltijas valstis ir piecu labāko valstu topā publiskās pārvaldes pakalpojumu ieviešanā un lietošanā ES valstu vidū. Vācijas ekonomikas ministra ielūgums ir apliecinājums tam, ka esam digitālie līderi. Citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Mūsu iedzīvotājiem ir pieejama ērta un valsts nodrošināta digitālā identitāte, kā arī Baltijas valstis realizē veiksmīgu pārrobežu sadarbību vienotas digitālās vides izveidei reģionā, piemēram, nodrošinot iespēju saņemt kaimiņvalsts e-pakalpojumus, veicot pārrobežu dronu lidojumu testus, kā arī digitāli kopparakstot ministru līmeņa vienošanās. Latvija viena no pirmajām atbalstījusi gan Eiropas datu stratēģiju, gan harmonizētu pieeju ES datu telpas ietvara izveidei, kā arī veicinājusi mākslīgā intelekta regulējumu un plašāku lietojumu.”

Izlasot šo tekstu, varētu sist sev uz pleca, redz, kādi mēs, latvieši, malači! Lai tie citi brīnās, ko varam! Tas nekas, ka puse no ministra teiktā atgādina Ķīnas ābeci un latvietim – parastajam nav īsti saprotama, bet, ja reiz tik gudri pateikts, tad jau ir labi! Tiesa, tikai līdz brīdim, kamēr nenākas saskarties ar n-tajām programmām, datu bāzēm, kas pastāv mūsu mazajā valstī un kuras cita ar citu pārsvarā nav sinhronizētas.

Nezin, vai ministrs kā vienu no piemēriem min bēdīgi slaveno e-veselību, kurā tika iztērēti neskaitāmi miljoni, bet rezultātā čiks vien sanāca. Saeimas deputāti atzina, ka strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre šo sistēmu nosauca par nepareizi ieņemtu bērnu un apturēja tās tālāku attīstību.

Tikmēr cilvēkam mūsu digitālajā laikmetā, ejot no ārsta pie ārsta, jānēsā līdzi visi norīkojumi, analīžu izdrukas, diski ar datortomogrāfa datiem un vēl, un vēl, jo šī informācija nav pieejama vienotā e-veselības platformā. Vai te var runāt par vienotu ekosistēmu?

Arī sarunās ar pašvaldību speciālistiem, kuri strādā ar dažādu ministriju datu bāzēm, nākas dzirdēt, ka valstī absolūti nav vienotas pieejas. Pat veicot vienkāršas funkcijas, jāstrādā ar četrām piecām dažādām sistēmām, kur dati jāievada manuāli, jo tās nesinhronizējas. Daļu programmu uztur privātie uzņēmēji, daļu – valsts, katrai ministrijai ir savas programmas un datu bāzes, tas viss ir sarežģīti un laikietilpīgi. Lietotāja ērtības netiek ņemtas vērā.

Kā gan tas saskan ar ministra teikto: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības.”

Jāsecina, ja ministrs velk paralēles ar fizisko telpu un principiem, top skaidrs, kāpēc arī 30 gadus pēc neatkarības neesam pratuši sakārtot kaut vienu nozari. Tāpēc ka katrs to deķīti velk uz savu pusi, katram savs krēsls ir svarīgākais, katra ministrija funkcionē kā atsevišķa karaļvalsts, un tas viss summējas bardakā, ko tikai ministri var saukt par vienotu ekosistēmu.
Redzot, kā tapa e-veselība un citas ministriju programmas, rodas pamatots iespaids, ka tā ir iespēja apgūt Eiropas fondu naudu. Ja parēķinātu, cik šajā jomā nelietderīgi iztērēti līdzekļi, tā būtu baisa summa. Par to, ļoti iespējams, varētu noalgot pasaulē labākos programmētājus, kas spētu izveidot vienotu visu valsti, ministrijas aptverošu sistēmu, kas būtu droša, saprotama, vienkārša un ērti lietojama.

Bet nevar jau teikt, ka ministrs sapinies gudrās frāzēs un runā tikai nepatiesību. Nē, katrā runā jau ir grauds patiesības, kas ir ļoti pareizi pēc retorikas pamatiem. Ja cilvēks redz, ka viens fakts ir pareizs, viņš var iedomāties, ka viss teiktais ir patiesība.
Jo nevar apstrīdēt teikto, ka citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Taisnība, ir tikai jautājums, cik produktīvi mēs to protam izmantot? Protams, var jau nopirkt vismodernāko, jaudīgāko un dārgāko mobilo telefonu, sist sev uz pleca, redz, kāds es malacis, bet lietot to tikai zvanīšanas funkcijai, retos gadījumos nosūtot arī kādu īsziņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi