Cilvēkus nedrīkst šķirot vakcinētajos un nevakcinētajos, visiem jānodrošina vienādas iespējas saņemt pakalpojumus, kur nu vēl runāt par pienākumu konkrētu nozaru pārstāvjiem vakcinēties pret kovidu, ja vēlas strādāt profesijā! To saka ne tikai radikāli vakcinācijas noliedzēji, tas dzirdams arī no sabiedrības daļas, kura visai toleranti un ar izpratni pilda ierobežojumus, lai samazinātu ļoti lipīgā “Covid-19” izraisītāja izplatību.
Protams, katram ir tiesības lemt par savu ķermeni, par tā veselības uzturēšanu vai – tieši pretēji – pieļaut saslimšanu. Taču līdztekus indivīda vēlmēm un interesēm ir sabiedrības intereses un vajadzības, jo citādi cilvēku kopība, ko saucam par valsti, nevar pastāvēt. Un, izrādās, nemaz ne tik sen, proti, 2018.gada decembrī, Latvijā visi to sapratuši.
“Druva” 2018.gada 12.decembra numurā rakstīja, ka “Cēsu klīnika savā mājaslapā paudusi informāciju, kurā teikts, ka sakarā ar gripas epidēmijas tuvošanos no šā gada 17. decembra Cēsu klīnikā plānveida operācijas tiks veiktas tiem pacientiem, kuri būs vakcinēti pret gripu. Izņēmums ir pacienti ar ģimenes ārsta apstiprinātām vakcinācijas kontrindikācijām. Šādos gadījumos ārstējošā ārsta vadībā tiks meklēti individuāli risinājumi”.
Toreiz mums ne kāds zvanīja, ne rakstīja, ne izteica viedokli feisbukā, protestējot pret nosacījumu. Atradām šo paziņojumu, pārlūkojot vietējo iestāžu tīmekļvietnes, un, protams, vēlējāmies, lai klīnikā izskaidro, kāpēc parādījusies prasība vakcinēties.
Ārstniecības iestādē mierīgi un saprotami skaidroja, ka prasība noteikta, rūpējoties par pacientu drošību un pēcoperācijas komplikāciju riska samazināšanu.
Gatavojot rakstu, uzzinājām arī, ka lielākajās Rīgas slimnīcās, dodoties uz plānveida operācijām, tāds nosacījums ir spēkā jau ilgāku laiku, jo slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena pacienta pie otra, gan arī tāpēc, ka pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts, pievienojoties vēl vīrusa infekcijai, operēto pacientu stāvoklis var krasi pasliktināties. Uzzinājām arī, ka prasība vakcinēties pret gripu ir viens no infekciju slimību ierobežošanas pasākumiem, līdz ar to ārstniecības iestādēm ir tiesības izvirzīt šādus nosacījumus plānveida pakalpojumu saņemšanai.
Redzot, kas patlaban notiek saistībā ar vakcināciju pret kovidu, tā vien jānopūšas, cik īsā laikā pilnībā spēj mainīties cilvēka prāts. Toreiz, 2018.gadā, šo kārtību pieņēma. Vai kaut kas tāds būtu iespējams tagad? Domāju, pat mediķi, sašutuma pilni, protestētu. Un ko teiktu tie veselības jomas darbinieki, kas atsakās vakcinēties pret kovidu, pat negribu iedomāties.
Pieļauju, skeptiķi pasmīnēs un iebildīs, ka gripas vakcīna ir sen pazīstama un pārbaudīta. Te nu jāatgādina, ka speciālisti skaidro – gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, tādēļ arī jāvakcinējas katru gadu no jauna.
Protams, pirms trim gadiem izvirzīto prasību var saistīt tikai ar tām pretkovida vakcīnām, kas veidotas pēc desmitgadēs pazīstamās vīrusa vektora tehnoloģijas, kuru izmanto arī gripas vakcīnās. Bet, kopumā par vakcīnām pret “Covid-19” runājot, der vēl viens atgādinājums – tās jau tiek izmantotas tik ilgi, ar tām potēti tik daudzi, ka tās saukt par nepietiekami pārbaudītām, visticamāk, vairs nav nekāda pamata pat ļoti piesardzīgajiem.
Komentāri