Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Baltijas ceļam aprit 33 gadi

Anna Kola
07:35
26.08.2022
4

Viena no pirmajām un pati garākā cilvēku veidotā ķēde pasaulē Baltijas ceļš neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem Baltijas valstu vēstures brīžiem.

Aptuveni 670 kilometrus garais, miermīlīgais protests pret padomju varu joprojām daudzviet pasaulē tiek pieminēts ar apbrīnu par mūsu trīs kaimiņos esošo tautu vienotību. Lai arī šis gads neiezīmē apaļu gadskārtu, skaitlis tomēr zīmīgs un, jādomā, vēstures notikuma atceres vērts. Sa­runājoties ar paziņām no Rietumu valstīm, taujāti par to, cik daudz zināms par Latviju un Baltijas valstīm kopumā, vairums diplomātiski min skaisto dabu, zaļos mežus un, ja palaimējas, vēl kādu retu faktu, piemēram, Baltijas jūras dzintaru vai pat Dzies­musvētkus. Bet kopumā jau globālā līmenī tomēr mūsu valstu trio ļaudīm, kas dzimuši un uzauguši brīvās, lielvaras valstīs, asociējas tikai un vienīgi ar kopīgu zemes teritoriju Eiropā, tas ir, Aus­trumeiropas valstīm, kuras visas automātiski tiek pielīdzinātas cita citai ar to, ka diemžēl esam bijušas zem padomju varas smacīgā vāļinka.

Tieši Baltijas ceļš ir kaut kas tāds mūsu tautu vēsturē, ko daudzviet pasaules lielo, pie varas esošo valstu pārstāvji uzlūko ar apbrīnu, aizrautību, tieši tāpēc, ka mūsu, no malas raugoties, salīdzinoši necilo, nelielo valstu trijotne ir spējusi vienot tautu šādā liela mēroga notikumā ar cēlu, augstu mērķi un tālredzīgu pašaizliedzību savu bērnu un mazbērnu nākotnei. 23.augusta Baltijas ceļš starptautiski nodemonstrēja Bal­tijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par Baltijas valstu valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Ukrainas kara kontekstā visi šie centieni šķiet īpaši nozīmīgi, jo redzam, ka tas pats nelabi dvakojošais vāļinks arvien rada postu valstīm, kas šo sarkano, mazliet citā laika dimensijā dzīvojošo lielvalsti norobežo no brīvajām un demokrātiskajām Rietumeiropas zemēm.

Baltijas ceļš apliecināja, ka Baltijas valstu neatkarības idejai sabiedrībā ir ļoti plašs atbalsts. Pasaulē izskanēja Baltijas pievienošanas PSRS nelikumība un neatkarības atjaunošanas miermīlīgais raksturs. Jau nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vairākos vadošos Rietumu medijos tika atspoguļoti Baltijas ceļa notikumi, skaidrojot vēsturisko kontekstu un uzsverot lielo dalībnieku skaitu. Baltijas ceļam bija plaša starptautiska rezonanse, arī ģeopolitiskā nozīmē. Tas iedrošināja vairākas Eiropas tautas atbrīvoties no komunistiskajiem režīmiem, deva būtisku impulsu vācu tautas atkalapvienošanai vienā valstī  – dažus mēnešus pēc Baltijas ceļa krita Berlīnes mūris. 2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Tā ir vēsture. Nebūt ne tik sena, lai par to uzzinātu tikai no grāmatām, filmām. Baltijas ceļa dalībniekiem ir, ko pastāstīt. Viņi arī labprāt to dara. Tikai – vai ir klausītāji? Jo vairāk gadu paiet no notikuma, jo notikušais it kā piemirstas.

Paraugoties informatīvajā telpā, Cēsu novadā neatradu nevienu ievērības cienīgu pasākumu, kas būtu veltīts tieši Baltijas ceļa 33.gadadienai. Droši vien 35.gadadienā būs. Baltijas ceļa dalībnieku ar katru gadu paliek aizvien mazāk, viņi ir pelnījuši, ka kāds sarīko tikšanos reizi gadā. Bal­tijas ceļš vijās cauri novadam. Vai vasaras nogalē pēc daudziem līksmiem kultūrnotikumiem nebūtu vieta arī Baltijas ceļa atcerei. Lai atgādinātu paši sev, cik svarīga mums bija brīvība, ko tā šodien nozīmē ukraiņiem. Tā nav gabaliņš vēstures, tā ir tautu nākotne.

Simboliski un nozīmīgi, ka tieši šodien tiks ievesta smagā tehnika Uzvaras parkā, lai sāktu Uzvaras pieminekļa demontāžu. Tiek lēsts, ka pilnībā no šī padomju varas atgādinājuma būsim brīvi jau novembra vidū.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi