Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Bagātināties vienam no otra

Iveta Rozentāle
00:02
10.03.2024
33

Vai tiešām sievietes un vīrieši ir tik atšķirīgi, ka līdz galam vienam otru tā arī nesaprast? Ja tā tiešām ir, tad mūsdienās tam ir risinājums – mākslīgi radīts tēls, kas atbildīs cilvēka emocionālajām vajadzībām. Tā kāda māksliniece Spānijā radījusi hologrammu – virtuālu partneri, ar kuru saderinājusies un jau vasarā ieplānotas kāzas. Nenoliedzami, tēls nepalīdzēs ar spuldzītes ieskrūvēšanu, nevarēs fiziski pieskarties – lai gan, visticamāk, arī tas ir tikai laika jautājums, kad tas būs iespējams. Toties tas sniedz emocionālo vajadzību piepildījumu, vienmēr esot blakus un spējot risināt garas, intelektuālas sarunas. Mīlestība patiesi ir dažāda. Iespējams, arī šāda.
      Un ja jau slavenā grupa “ABBA” varēja pārsteigt ar koncertu, kur uzstājās viņu avatari – arī hologrammas, un cilvēki tādu koncertu vēlējās redzēt, tad jāteic, ka robežas starp reālo un virtuālo arvien izplūst un ne tikai jaunajai paaudzei virtuālā pasaule var sniegt ļoti pozitīvas emocijas.
      Tas, ka mākslīgais intelekts jebkurā gadījumā ir mums klāt­esošs, ir skaidrs, to apstādināt nav iespējams un droši vien arī nevajag. Apturēt progresu? Diez vai kāds, piemēram, vēlētos ziemā doties uz galvaspilsētu zirga pajūgā vai strādāt ar pirmajiem datoriem, kas bija ļoti lēni un nefunkcionāli. Tas, kā izmantojam mūsdienās arvien plašāk dažādās jomās pieejamo mākslīgo intelektu, gan ir atkarīgs no katra paša.
      Bet viens jautājums man paliek. Vai dažkārt virtuālās vides pārmērīga iekļaušana savā ikdienā nav mēģinājums aizbēgt no realitātes un arī pašiem no sevis? Un te es nedomāju pusaudžus, bet pieaugušos. Darbojoties virtuālajā vidē, ir vieglāk nejust tās emocijas un domas, kas citādi nāk prātā. Attiecību ziņā gan īstu partneri, ne mākslīgi radītu otru pusīti, mums ir tendence vai nu idealizēt, vai pārlieku kritizēt, tātad iztēloties tādu, kāds viņš nemaz nav. Un ir pāri, kuriem gribas vienam otru kontrolēt, noteikt, kā otram ir vai nav jārīkojas. Tad droši vien ar šādu hologrammu būtu daudz ērtāk. Bet vai tiešām mākslīgais intelekts var aizstāt dzīvu cilvēku? Pandēmijas laikā liela daļa sabiedrības sajuta, cik liela vērtība ir klātienes tikšanās reizēm, iespējai jebkurā brīdī satikt tuviniekus.
      Pat ja mēs nevaram otru līdz galam izprast, tieši dažādība katru bagātina, ļauj iepazīt gan pašiem sevi, gan paplašina apvāršņus, redzējumu uz pasauli, kurā dzīvojam. Ne velti mēdz teikt, ka patiesai sevis iepazīšanai nav jādodas vienatnē meditēt kalnos, bet jābūt savā ģimenē. Jo ģimenē esam vispatiesākie, visvairāk varam iepazīt, kādi esam, un visvairāk kā personība augt.
      Un, tā kā šodien ir Sieviešu diena, man gribas teikt, ka, pat ja sievietes un vīrieši līdz galam viens otru nevar saprast, pat ja mūsdienās tiek pozicionēts, ka sievietei pašai ir jāapzinās sava vērtība, ir tik jauki, ka vīrieši arvien izrāda uzmanību sievietēm. Dāvina ziedus, izsaka komplimentus. Tieši tāpat nekas nevar aizstāt klātienes komunikāciju, neviens nevar atcelt to īpašo enerģiju, kas rodas, komunicējot sievietei un vīrietim.  Un tā bagātinās abi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
33

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
23

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
45

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
33
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi